Latvietis, krievs un vācietis iet pie karaļa: grib precēt viņa meitu princesi Ļurku. Karalis saka:
– Atnesiet katrs savu mīļāko puķi!
Latvietis atnāk ar margrietiņu. Karalis liek apēst puķi. Latvietis apēd.
Nākamais krievs. Atnāk ar rozi. Karalis liek apēst. Krievs ēd, raud un smejas, raud un smejas vienlaikus.
Karalis jautā:
– Kāpēc tu raudi un kāpēc smejies?
Krievs atbild:
– Es raudu, jo nevaru apēst rozi, bet smejos, jo vācietis nāk ar kaktusu!
Kaktuss ir lielisks piemērs tam, kā dzīvnieki un augi pielāgojas klimatam un apvidum, lai izdzīvotu. Kaktusi ir augi, kas aug sausā, karstā klimatā im ilgu laiku var iztikst bez ūdens. Klimatam kļūstot sausākam, kaktusa saknes vairs neaug dziļumā, bet plešas platumā. Tāpēc kaktusi var ātri uzsūkt nolijušās lietus lāses no zemes virskārtas. Taču kaktusas uzņemtais ūdens ir jauzglābā ilgu laiku,. To izdara šā auga porainais, sūklim līdzīgais stublājs. Turklāt augam ir bieza un rupja miza, lai ūdens tik viegli neiztvaikotu.
Citi augi Saulē un karstumā caur lapām zaudē daudz ūdens, bet kaktusiem lapu vietā ir adatas - tas novērš ūdens zudumus. Adatas pasargā augu arī citā veidā. Iedomājies izslāpušus dzīvniekus, kas klīst pa tuksnesi - kaktuss ir pilns ar ūdeni! Taču grūti iedomāties kā dzīvnieks ēdīs adataino augu.
Kaut arī kaktusa specifiskā uzbūve kalpo galvenokārt ūdens saglabāšanai, tas ir augs, kas regulāri zied un dod augļus. Kad tuksnesī viss zied, uz kaktusu gluži kā nopulētajiem stublājiem jūs varat ieraudzīt spilgti dzeltenus, sarkanus un purpursārtus ziedus.
Īsto kaktusu dzimtene ir rietumu puslode. Tie aug galvenokārt Dienvidamerikas, Centrālamerikas un Amerikas Savienoto Valstu dienvidrietumu sausajos reģionos.
