Latīņu valodā šis teiciens ir "pecunia non olet". Tas ir radies pateicoties romiešu imperatoram Vespasiānam, kurš 70 g. pr. Kr. uzlika nodokli urīnam.
"Nauda nesmird" jeb kā romiešu imperators uzlika nodokli urīnam10
Mēs varam nezināt, kas bija Romas imperators Vespasiāns, bet būsim dzirdējuši teicienu, ka nauda nesmird. Tas ir radies pateicoties šim imperatoram.
Kad imperators nonāca pie varas, valsts kase bija tukša. Pirms viņa valdīja Nerons, kura izšķērdība bija atstājusi to tukšu. Turklāt Vespasiāns cīņā par troni uzvarēja 3 citus pretendentus, kuri atstāja vēl papildu ietekmi uz kases iztukšošanos.
Vespasiana uzdevums bija neapskaužams - piepildīt valsts kasi. Iespējams, ka viņš izvēlējās uzlikt nodokļus, jo viņš bija cēlies no nabadzīgas ģimenes un viņa tēvs kādreiz strādāja par nodokļu iekasētāju. Tā imperators aplika ar nodokļiem visu, ko vien varēja - arī urīnu!
Romiešiem urīns bija lieta, kas tika aktīvi izmantota. To izmantoja drēbju balināšanai un ādu apstrādē. Tāpat tas tika izmantots arī audumu apstrādei un pat zobu balināšanai.
Kā tieši urīna savākšana strādāja, nav īsti skaidrs, bet urīns no individuālām tualetem nonāca publiskajās tvertnēs. Iespējams, ka bija publiskās tualetes no kurām to vēlāk savāca noteikti cilvēki. Vai nodokli maksāja tie, kas savāca urīnu, vai arī tie, kas to vēlāk izmantoja, nav īsti skaidrs, bet tā apjomi bija lieli un tas nozīmēja lielu peļņu.
Neskatoties uz to, ka tas ienesa ievērojamus līdzekļus, ne visi bija par to sajūsmā. Viens no tiem, kas iebilda pret šo nodokli, esot bijis Vespasiāna vecākais dēls Titus. Kad viņš esot padalījies savos iebildumos ar tēvu, tas esot paņēmis sauju ar monētām un licis tās paostīt. Viņš paprasīja dēlam, vai tās smirdot. Dēls esot atbildējis noraidoši, uz ko tēvs esot paskaidrojis, ka tā nauda ir ievākta kā urīna nodoklis.
Tieši šī epizode esot radījusi slaveno teicienu "nauda nesmird". Neskatoties uz apšaubāmajiem paņēmieniem, saskaņā ar vēsturniekiem, Vespasiāns esot atstājis aiz sevis valsts kasi pilnu ar naudu.