Napaleons Bonaparts arī Francijas imperātors Napaleons I,( dzimis kā Napoleons di Buonaparte 1769. gada 15. augustā, miris 1821. gada 5. maijā) - Francijas militārais un politiskais līderis. Tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem valdniekiem.
Napoleons bija republikāņu ģenerālis franču revulūcijas laikā. Viņš bija pirmās Francijas Republikas konsuls, bet pēc tam bija Francijas imperātors un Itālijas karalis kā Napaleons I.
Napaleona kaujas:
1801. gadā Napoleons parakstīja sadarbības līgumu ar Spāniju, kļūstot par Spānijas karaļa sabiedroto. 1808. gadā, kad Spānijā nāca pie varas jauns karalis, Napoleons vairs nevēlējās sadarbību un panāca, ka par Spānijas karali tika kronēts viņa brālis Žozefs, kurš līdz tam bija Neopoles karalis. Napoleons vēlējās iekļaut Spāniju savā impērijā un arī kontinentālajā blokādē pret Angliju, tāpēc ieveda Spānijā 300 000 karavīru lielu armiju. Viņam pretī stājās spāņu armija, ko atbalstīja Anglija, kā arī spēcīgi spāņu partizāni. Tomēr Napoleons pakļāva sev gan Spāniju, gan Portugāli un noturējās tur līdz pat 1813. gadam.
1803. gadā Napoleons sāka iebrukumu vācu valstīs, ieņēma Hannoveri un daļu Prūsijas. 1805. gadā kaujā pie Austerlicas tika gūta spoža uzvara pār Austrijas un Krievijas karaspēku. Nākamajā gadā Napoleons sakāva Prūsijas armiju pie Jēnas. 1807.gadā pie Tilzītes tika parakstīts miera līgums ar Krieviju, kura piekrita sadarboties ar Franciju kontinentālajā blokādē pret Angliju. Prūsija zaudēja trešo daļu no savas teritorijas, arī bijušās Polijas teritorijas. Napoleons, ievērodams poļu tautas centienus atgūt zaudēto valstiskumu, izveidoja no Francijas atkarīgu poļu valsti: Varšavas hercogisti. Iekarotās vācu valstis tika pārveidotas — beidza pastāvēt Vācu Romas impērijas un līdzšinējo vairāk nekā 300 valstiņu vietā tika izveidotas 39, kuras savā starpā noslēdza t. s. Reinas savienību. Šo karu rezultātā Napoleons bija ievērojami pārmainījs Eiropas karti un kļuvis par gandrīz visas Eiropas valdnieku.
Nozīmīgākās kaujas:
Abukītas kauja (mūsidenu Ēģiptē, 1799. gada 25. jūlijs)
Marengo kauja (mūsdienu Itālijā, 1800. gada 14. jūnijā)
Austerlicas kauja(mūsdienu Čehijā, 1805. gada 2. decembrī)
Jēnas kauja (mūsdienu Vācijā, 1806. gada 14. oktobrī)
Frīdlandes kauja (toreiz Prūsijā, tagad Kaļiņingradas apgabalā, 1807. gada 14. jūnijā) Borodinas kauja (Krievijā, 1812. gada 7. septembrī)
Leipcigas kauja, saukta par Nāciju kauju (mūsdienu Vācijā, 1813. gada 16. - 19. oktobrī) - Napoleona sakāve
Liņjī kauja (mūsdienu Beļģijā, 1815. gada 16. jūnijā) - pēdējā Napoleona uzvarētā kauja
Vaterlo kauja (mūsdienu Beļģijā, 1815. gada 18. jūnijā) - kauju faktiski vadīja Neijī, Napoleona sakāve! Vaterlo kauja notika starp Napaleona Bonaparta Pirmo Francijas impēriju un Septītās koalīcijas aliansi (Lielbritānija,Prūsija, Austrija un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri Velingtonas hercogs un ģenerālis fon Blihers. Napoleons kaujā zaudēja un tika izsūtīts otreiz, šoreiz uz Sv. Helēnas salu, kur arī mira.
P.S. - Pirmais nopietnais raksts, nevērtējiet skarbi un ja patika ieliec + :)
