›

Nacistu eksperimenti 83

722 0

Laikā no 1939. – 1945. Gadam tika veikti tūkstošiem eksperimentu ar kara gūstekņiem, ebrejiem un čigāniem. Tūkstošiem cilvēku gāja bojā lēnā un mokošā nāvē, bez izredzēm izdzīvot. Iespējams šie eksperimenti ir devuši kādas zināšanas par cilvēku, tomēr šie rezultāti sasniegti neētiskos apstākļos, kas nav pieļaujami.

Pēc kara, kad atklājās informācija par šiem eksperimentiem, visā pasaulē sākāsa diskusijas par ētikas normām, diemžēl lielākās diskutētājas (PSRS, ASV) savās darbībās neko nemainīja. Pēc kara attēli un informācija tika izmantota propogandas nolūkos, lai parādītu vācu šausmu darbus un cik labi ir dzīvot padomju savienībā, kur nekas tāds nenotiek. Spilgtākais šāds piemērs, bija Baltezera ēbreju masu kapu atrakšana un fotografēšana (tā kā līķu bija daudz, bet vietas maz, lielu daļu sedza tikai dažu centimetru bieza zemes kārta, kas viegli ļāva atrakt un fotografēt šausmu darbu paliekas).

Šo eksperimentu rezultātā, visā pasaulē sāka uzlabot ārstu ētikas normas un sodus par spīdzināšanu. Diemžēl ne visas pasaules valstis mācās no vēstures kļūdām.

Eksperimenti ar dvīņiem – Šie eksperimenti tika veidoti, lai noskaidrotu līdzības un atšķirības dvīņu gēnos. Šo eksperimentu laikā tika pētīts vai iespējams fiziski manipulēt ar cilvēku. Galvenos eksperimentus veica Josefs Mengele. Eksperimenti tika veikti Ausšvicē, izmantojot ebreju bērnus. Viņa eksperimentos tika iesaistīti aptuveni 1500 dvīņu pāri, izdzīvoja aptuveno 100 personas. Dvīņus šķiroja pēc vecuma un dzimuma. Tika veikti dažādi eksperimenti, tai skaitā dažādu ķīmisko vielu injicēšana acīs, lai redzētu, vai mainās acu krāsa (gandrīz visi palika neredzīgi uz mūžu vai mira uzreiz no saindēšanās), vai eksperimentu laikā notiek jebkādas izmaiņas arī dvīnim (piemēram, mainās acu krāsa), vai iespējams sašūt dvīņus kopā (šādi tika mēģināts noskaidrot vai viens dvīnis var sadzīvot ar otru, vienotā organismā un kuri orgāni nav nepieciešami, lai spētu funkcionēt šāds Siāmas dvīnis.

Kaulu, muskuļu un nervu transplantācija – Šos eksperimentus veica no 1942. – 1943. gadam, mēģinot pārbaudīt vai iespējams transplantēt kaulus, muskuļus un nervus no viena cilvēka, otram. Eksperimenta laikā, vienam no dalībniekiem izgrieza kādu no šīm daļām un mēģināja pārstādīt citam. Šīs ķermeņa daļas izgrieza bez anistēzijas (pirmkārt lieka naudas izmešana, otrkārt šāda cilvēka audi, baiļu un sāpju rezultātā būs labāk apasiņoti un pilni ar adrenalīnu, līdz ar to būs vieglāk ieaugties un transplantēt), kā rezultātā daudziem iestājās agonija, nāve vai invaliditāte. Šo eksperimentu viens no mērķiem bija noskaidrot, vai iespējams karavīram salabot sašķaidītu kāju, kā ķermenis pieņem cita ķermeņa audus un vai iespējams radīt superkareivi ar ievērojami lielāku muskuļu masu un izturīgākiem kauliem, kas nejūt nemaz vai nedaudz sāpes.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Eksperimenti lai pasargātu... Autors: spoof Nacistu eksperimenti

Eksperimenti, lai pasargātu cilvēku no nosalšanas – Šie eksperimenti tika sākti 1941. Gadā, ņemot vērā slikto pieredzi Baltijā un PSRS. Lai atrastu hipotermijas (ķermeņa atdzišana) ārstēšanas līdzekļus, eksperimenta objekti tika peldināti vannā, kas pilna ar ledainu ūdeni un ledus gabaliem. Vēlāk objektiem lika stāvēt kailiem -6 grādu salā. Pēc tam kad cilvēki bija saldēti, ja nebija miruši, tos mēģināja sasildīt dažādos veidos, sākot ar peldēm verdošā ūdenī, līdz pat tam, ka karsts ūdens tiek liets rīklē, dibenā un injicēts vēnās. Pēc šiem eksperimentiem mira gandrīz visi (aptuveni 100 cilvēki). Tāpat zinātnieki centās noskaidrot, vai eksistē gēns, kas ir atbildīgs par to, ka pretinieki Austrumu frontē ir tik noturīgi pret salu.

Sterilizācijas eksperimenti – no 1941. – 1945. gadam tika veikti eksperimenti, lai atrastu visātrāko un efektīvāko veidu, kā sterilizēt (kastrēt) cilvēkus. Šajos eksperimentos izmantoja rentgena starus, dažādas zāles un operācijas, bet bieži vien tas bija ilgs process un ar iespaidīgām blakusparādībām, kas bieži noveda pie nāves. Visefektīvākais bija sudraba nitrāts, bet tas izsauca blakusparādības - vaginālo asiņošanu, vēdera sāpes, olnīcu vēzi. Drīz tika izdomāts vislabākais veids, kas tika atzīts par efektīvāko. Sāka izmantot radiāciju, kuras rezultātā cilvēka organisms vairs nespēja ražot sēklu un olšūnas. Cietumnieki tika sterilizēti viņiem nezinot, tos iesauca istabā un lika tiem aizpildīt dažādus, bezjēdzīgus, dokumentus. Tas ilga aptuveno 3 minūtes un tajā laikā, viņiem nezinot, tie tika sterilizēti. Daudziem parādījās radiācijas apdegumi. Kopā tika sterilizēti ap 400 000 cilvēku. (attēlā bērns, kas dzimis pēc vecāku apstarošanas)

Eksperimenti ar zālēm – šie eksperimenti tika veikti, lai novērotu un atrastu iespēju ārstēt dažādas infekcijas. Eksperimenta objektam tika radīts ievainojums un traucēta asinsrite, apstādinot asins cirkulāciju asinsvados ap ievainojumu. Tad ievainojums tika inficēts ar stafilokokiem u.c. infekcijām, kas visbiežāk bija sastopamas karalaukā ievainotajiem. Pēc tam zinātnieki pētīja dažādu zāļu ietekmi uz tām (populārākā bija Vācu izgudrotā antibiotika - sulfonamīds). Lielākā daļa eksperimentu objektu mira, vai palika par invalīdiem, bieži sākās gangrēna (locekļu pūšana).

Reklāma

Eksperimenti ar jūras ūdeni – ap 1944. gadu tika veikti eksperimenti, lai noskaidrotu, kā padarīt jūras ūdeni dzeramu. Piemēram, tika nošķirta čigānu vīriešu grupa, kurā bija aptuveno 90 vīriešu un tiem deva tikai jūras ūdeni (nedeva arī ēst). Pēc tam tos atstāja gulēt eksperimenta telpā. Tika novērots, ka daži no tiem bija tik ļoti atūdeņojušies, ka sāka laizīt nesen mazgātas grīdas, lai tikai nedaudz padzertos.

Eksperimenti ar malāriju – no 1942. – 1945. gadam vācu zinātnieki pētīja imunitātes izstrādāšanos un saslimšanu ar malāriju. Veselus cilvēkus inficēja izmantojot malāriju pārnēsājošus odus un mušas vai arī injicējot malāriju. Pēc saslimšanas tos ārstēja ar dažādām zālēm un pētīja to iedarbību. Šajos eksperimentos piedalījās virs 1000 cilvēku un izdzīvoja mazāk kā puse.

Eksperimenti ar sinepju gāzi – laikā no 1939. – 1945. gadam tika veikti eksperimenti ar sinepju gāzi, kas izsauca plašus ķīmiskos apdegumus. Zinātnieki pētīja, kā ārstēt karavīrus, kas nonākuši šīs gāzes ietekmē.

Reklāma

Eksperimenti ar indēm – no 1943. – 1944. Gadam tika veikti eksperimenti, lai noskaidrotu indes iedarbību uz organismu. Eksperimenta objektiem tika ēdienam pievienota inde un vērots, kā tie mirst, reizēm tie mira uzreiz, lai varētu veikt nekavējoties līķa sekciju. Bija gadījumi, kad cilvēks tika sašauts ar saindētām lodēm un mira lēnā un mokošā nāvē. Bija daži eksperimenti, kas pētīja, vai senās Romas leģendas par cilvēkiem, kas ir spējīgi noindēt ar vienu pieskārienu ir patiesi un iespējams radīt šādu „ieroci”. Katru dienu eksperimenta dalībniekiem tika slepeni iebarota inde, cerot, ka dalībnieks laika gaitā būs imūns pret indēm vai arī būs sevī uzkrājis tik daudz indes, ka spēs nogalināt ar pieskārienu.

Eksperimenti lielā augstumā – 1942. Gadā zinātnieki pētīja, kas notiek ar cilvēka ķermeni, ja tam jākatapultējas no lidmašīnas lielā augstumā (ap 20 000 metru augstumā). Cietumniekus ievietoja speciālā kamerā, kurā tika simulēts šāds augstums (tika mainīts gaisa spiediens). Pēc eksperimenta tika veikta smadzeņu pētīšana, lai noskaidrotu kādēļ daži izdzīvo un citi nē. Šajā eksperimentā tika izmantoti 200 ieslodzītie, 80 mira eksperimenta laikā, pārējie tika nogalināti.

«‹ 1 2 »›

722 0 83 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0