Laikā no 1939. – 1945. Gadam tika veikti tūkstošiem eksperimentu ar kara gūstekņiem, ebrejiem un čigāniem. Tūkstošiem cilvēku gāja bojā lēnā un mokošā nāvē, bez izredzēm izdzīvot. Iespējams šie eksperimenti ir devuši kādas zināšanas par cilvēku, tomēr šie rezultāti sasniegti neētiskos apstākļos, kas nav pieļaujami.
Pēc kara, kad atklājās informācija par šiem eksperimentiem, visā pasaulē sākāsa diskusijas par ētikas normām, diemžēl lielākās diskutētājas (PSRS, ASV) savās darbībās neko nemainīja. Pēc kara attēli un informācija tika izmantota propogandas nolūkos, lai parādītu vācu šausmu darbus un cik labi ir dzīvot padomju savienībā, kur nekas tāds nenotiek. Spilgtākais šāds piemērs, bija Baltezera ēbreju masu kapu atrakšana un fotografēšana (tā kā līķu bija daudz, bet vietas maz, lielu daļu sedza tikai dažu centimetru bieza zemes kārta, kas viegli ļāva atrakt un fotografēt šausmu darbu paliekas).
Šo eksperimentu rezultātā, visā pasaulē sāka uzlabot ārstu ētikas normas un sodus par spīdzināšanu. Diemžēl ne visas pasaules valstis mācās no vēstures kļūdām.