Otrā daļa - http://spoki.tvnet.lv/vesture/Nacistiskas-Vacijas-iespeja-2dala/685963
Tādad
Kad 1945.gada maijā beidzās otrais pasaules karš, sabiedrotie izpētīja vācu aviorūpniecību, kas līdz pat kapitulācijai bija turpinājusi ģenerēt arvien jaunas idejas. Amerikāņi, krievi un angļi atrada rasējumus vairāk nekā 400 jauna tipa lidmašīnām, kas bija cita par citu neprātīgākas. Tobrīd tikai niecīgai daļai no kara pēdējos gados izstrādātajiem rasējumiem bija prototipi, bet visa Otrā pasaules kara laikā nacistiskā Vācija ik pa brīdim pārsteidza sabiedrotos ar jauna tipa lidmašīnām.
Daudzas no tām bija tik novatoriskas, ka pēc kara bija pamats dažādu novirzienu attīstībai sabiedroto valstīs. Vairākas lidmašīnas, ko uzvarētāji ražoja pēckara gados, bija tiešas vācu lidmašīnu kopijas. Tā kara laikā vācu konstruktori bija radījuši lidmašīnas. kas spēja pārsniegt skaņas ātrumu. Pilnveidojot šīs koncepcijas, jau dažus gadus pēc kara varēja būvēt virsskaņas lidmašīnas. Vēl citas lidmašīnas vācu lidmašīnas spēja dažās minūtēs uzlidot 13 - 15 kilometru augstumā - augstāk nekā citi tālaika lidaparāti. Arī pasaulē pirmo ar reaktīvo dzinēju darbināmo ''Lidojošo spārnu'' (attēlā) izgudroja vācieši.
Vācija drīkstēja būvēt tikai planierus
Lai Cik paradoksāli šķistu, vācu inženieru izdomas spējas ļoti attīstīja notikumi Pirmajā pasaules karā un vēlākajos gados. Tolaik lidmašīnas bija ļoti primitīvas, bet ieguva lielu nozīmi, jo pavēra karojošajām valstīm jaunu telpu, kurā veikt operācijas. Gaisa uzbrukums bija jaunums, un tam, kurš ieguva kundzību gaisā, bija izredzes uzvarēt. Tāpēc uzvarētājas valstis nolēma Vācijai ''apgriezt spārnus''. 1919. gada Versaļas miera līgumā tika iekļauts arī punkts, ka Vācija nedrīkst vidot militārās aviācijas rūpniecību un ka zaudējusī valsts nedrīkst būvēt motorizētas militārās lidmašīnas. Tādējādi vācu lidmašīnas drīkstēja izmantot tikai civiliem mērķiem. Tā kā aizliegums neattiecās uz planieriem, vairāki Vācijas aviokonstruktori sāka darboties šajā jomā. Planierus izstrādāja līdz pilnībai, un šis darbs sniedza konstruktoriem daudz jaunas informācijas par lidmašīnu uzbūvi un aerodinamiku.
Villijs Meseršmits(no kreisās), viens no vadošajiem konstruktoriem, vēlāk apgalvoja, ka neviens nevarētu radīt modernu lidmašīnu, nepārzinot planiera būvi. Nacismam vēršoties plašumā, vācu aviokonstruktori sāka pievērt acis uz aizliegumu būvēt citas lidmašīnas, izņemot planierus. Sākumā viņi konstruēja nelielus iznīcinātājus ar vienu sēdekli, bet pamazām ambīcijas pieauga un uzmanības centrā nonāca lielie bumbvedēji un straujie iznīcinātāji. Tie gan tika saukti par civilajām lidmašīnām un nodoti ''Lufthansa'' rīcībā, kas tos izmantoja par transporta lidmašīnām, vienlaikus gūstot ievērojamu pieredzi.
1934. gadā Vācijā notika slepena lidmašīnu izstāde, kas iepazīstināja ar jaunākajiem un modernākajiem lidaparātiem. Līdz pat 1935. gadam vācu lidmašīnu izstrāde joprojām noritēja dziļā slepenībā un, lai maskētu darba apjomu, daļa procesu noritēja arī citās valstīs. Turklāt Padomju Savienībā, kamēr starp abām valstīm vēl valdīja draudzīgas attiecības, tika izveidota aviācijas skola. Vācu avioinženieri strādāja arī Šveicē, Zviedrijā, Itālijā un Dānijā.
1935. gada martā Vācijas gaisa spēki ''Luftwaffe'' ieguva oficiālu statusu, un 1936. gada maijā atkal notika plaša lidmašīnu izstāde, šoreiz pilnīgi atklāti. To apmeklēja daudzi augstu stāvoši nacisti, arī Ādolfs Hitlers(attēlā). Fīreru vairāk saistīja automašīnas, bet par lidmašīnām viņš parasti neizrādīja īpaši lielu interes. Tomēr īsi pēc savas nākšanas pie varas 1933.gadā viņš paziņoja, ka jāpanāk, lai Vācijai atkal būtu efektīvi gaisa spēki - "Luftwaffe" -, kuru rīcībā būtu vairāk nekā 4000 dažādu lidmašīnu.
No skices līdz lidaparātam 74 dienās
Tāpēc visur Vācijā tika izveidotas tā dēvētās "E-Stellen" - bāzes, kur izstrādāja un izmēģināja lidmašīnas. Lielākā bāze atradās Rehlīnē starp Rostoku un Berlīni, bet nepārtraukti tika radītas arvien jaunas specializētās bāzes. Piemēram, Ūzedomas salā Baltijas jūrā konstruēja un izmēģināja raķetes un speciālos ieročus. Pēc Otrā pasaules kara sākuma "E-Stellen" tika izveidotas arī Itālijā un Tunisijā. Tunisijas bāzes mērķis bija noskaidrot, kā lidmašīnas spēs izturēt ekstremālu karstumu un karu tuksnesī. Turklāt daudzus jaunos, eksperimentālos lidmašīnu modeļus izstrādāja vācu aviorūpnīcās un izmēģināja šo uzņēmumu privātajos lidlaukos.
No idejas līdz realizācijai dažkārt pagāja ļoti īss laiks. Kāda lidmašīna svinēja "gaisa kristības" jau 74 dieans pēc skices tapšanas, Tomēr bieži vien gadījās kļūmes. 1937. gadā izmēģinājuma lidojumā katostrofu cieta sešas jaunizstrādātās lidmašīnas un bojā aizgāja 18 apkalpes locekļi. Pirmajos Otrā pasaules kara gados vācieši izmēģināja arvien jaunus lidaparātu modeļus, sākot no milzīgiem planieriem un beidzot ar iznīcinātājiem, kas pacēlās gaisā vertikāli. Tomēr drīz aptrūka materiālu un daudzas lidmašīnas saražoja tikai dažos eksemplāros.
Izmantoja arī ienaidnieka lidmašīnas
Kad vācieši notrieca ienaidnieka lidmašīnu vai piespieda pilotu veikt avārijas nolaišanos, lidaparāts vai tā atliekas tika analizētas. Vācieši saremontēja labākās lidmašīnas un veica ar tām lidojumus, lai „Luftwaffe” varētu salīdzināt savas un sabiedroto lidmašīnas.
1944. gadā vācieši sarīkoja lielu aviošovu, kurā demonstrēja arī ienaidnieka spēkiem atkarotās lidmašīnas. Tomēr kopumā – „Luftwaffe” un vācu aviorūpniecības pēdējos Otrā pasaules kara gados piedzīvoja arvien spiedīgākus apstākļus – gan sabiedroto bombardēšanas dēļ, gan tāpēc, ka kļuva arvien grūtāk saglabāt kundzību gaisā, Tas izraisīja izmisīgus eksperimentus, piemēram, izmēģinājuma lidojumus ar pilotējamām „V-1”(attēlā) raķetēm.
Turklāt vācu aviorūpnieki saņēma pavēli pēc iespējas ātrāk uzbūvēt gan iznīcinātājus, gan ar reaktīvo dzinēju darbināmus bumbvedējus. Piemēram, konstruktors Hanss Multhops(attēlā) uzrasēja lidmašīnu, kas spēja lidot ātrāk par skaņu, un tās dizainu pēc kara piesavinājās Lielbritānija. Ar reaktīvo dzinēju darbināmu lidmašīnu ražošana bija ievērojams pavērsiens, un „Luftwaffe” vadība negribīgi atzina, ka reaktīvais dzinējs ir pārāks par propelleri. Konstruktors Ernsts Heinkels jau 1939.gadā demonstrēja reaktīvo dzinēju, bet „Luftwaffe” tas nepārliecināja. Jautājumā par propelleriem un reaktīvajiem dzinējiem vācu eksperti dalījās divās nometnēs. Vieni uzskatīja, ka ar propelleriem var sasniegt virsskaņas ātrumu, citi domāja, ka tas ir neiespējami.
Domstarpības kavēja lidmašīnu izstrādi, un, no šodienas viedokļa raugoties, tā bija liela veiksme sabiedrotajiem. Ja Vācija laikus būtu izvēlējusies reaktīvos dzinējus, tas būtu varējis ietekmēt visu kara gaitu. Zināšanas reaktīvo dzinēju jomā bija ļoti pieprasītas arī pēc Otrā pasaules kara, kad vairākas valstis, jo īpaši ASV, pievērsās raķešu tehnoloģijai. Tāpēc amerikāņi izvēlējās šīs nozares vācu ekspertus. Vācu avioinženieri viņus interesēja mazāk un daudzi no tiem nonāca PSRS vai Argentīnā, kur būtiski ietekmēja šo valstu gaisa spēku attīstību. Argentīnā vācu inženieri konstruēja iznīcinātāju „Pulqui II”(attēlā), kas patiesībā bija pilnveidots vācu „FockeWulf Ta 183” prototips un pēc kara tika nodēvēts par visvairāk kopēto vācu reaktīvo lidmašīnu.
PSRS nojauca veselas aviorūpnīcas un pārveda uz austrumiem, tomēr tās tā arī neizdevās tās uzbūvēt no jauna. Toties Padomju Savienība pamanījās iegūt savā rīcībā vairākus simtus vācu avioinženieru drīzumā izveidotajā VDR, kur viņi piedalījās arī „MiG-9”(attēlā) izstrādē – tā bija viena no pirmajām padomju reaktīvajām lidmašīnām. Rietumvācijā palikušajiem aviokonstruktoriem vēl daudzus gadus pēc kara nebija gada. Tāpat kā pēc Pirmā pasaules kara vāciešiem bija jāsamierinās ar aizliegumu būvēt lidmašīnas – to atcēla tikai 1955. gadā.
Raķešdzinēju izstrāde bija viena no jomām, kurā, kā izrādījās, vācieši bija tikuši ļoti tālu. Vāciešu specialitāte bija raķetes ar šķidro degvielu, un šīs jomas vadošajam skspertam, fiziķim Verneram fon Braunam(attēlā) bija lieli nopelni amerikāņu kosmosa programmas īstenošanā. Verners fon Brauns konstruēja, arī piemēram, ASV raķetes „Saturn V”, kuras 1969. gadā nogādāja uz Mēnesi „Apollo 11” misiju.
1945. gada pavasarī, Vācijai kapitulējot, sabiedrotie atrada pilnīgi vai daļēji uzrasētus lidaparātus, sākot no „lidojošiem spārniem” un beidzot ar lidmašīnām, kas gandrīz spēj uzlidot kosmosā. Vairākas no šīm lidmašīnām vēlāk izmantoja citu valstu gaisa spēki. No šā viedokļa raugoties, modernie „Luftwaffe” lidaparāti būtu varējuši mainīt Otrā pasaules kara gaitu, ja vien būtu tikuši tālāk par rasējamo dēli.
Nākošā daļa būs par atsevišķām interesantākajām Nacistu lidmašīnām.
Spēcīgi. Tagad var uzdot retorisku jautājumu, kāda diez būtu turpmākā dzīve, ja bomzīgā un atpalikušā PSRS vietā kādu laiku spētu pilnvērtīgi pastāvēt uz eksperimentiem un attīstību tendētais Nacisms.
Ha, ha. Ir naivi domāt ka Vācija zaudēja karu. Paskatieties kas šobrīd kontrolē Eiropas ekonomiku un kur ir ``uzvarētāju`` Krievijas ekonomika. Jā, iespējams, ka ģermāņi īstermiņa zaudēja daudzas izcilas lietas, taču cik daudz viņi ir dabūjuši viskautko citu. Un galu galā daudzas tehniskās idejas taču tika realizētas citur pasaulē.
9. maijā uzraksti ``Na Berļin`` ir atrodami uz kādiem automobīļiem? Padomājam un pasmejamies :)
ļoti daudzkas nacistiem bija pirmajiem. B-2, ko uzbūvēja tikai 1989. gadā, ir pēc nacistu projektiem :)
Atrodiet un paskatieties šīs dokumentālās filmas sērijas. Ļoti interesanti.
Izlasīju abus rakstus, ļoti interesanti (nav svarīgi, kā citi saka , ka pārrakstīti no citiem žurnāliem, ne visi tos lasa, un tāpēc ir spoku portāls, kur var iegūt informāciju). Daudz jaunas informācijas, kuru nojautu, bet nezināju. Paldies, protams +, abiem rakstiem.
žel, ka netika tālak, nebutu mees bijushi zem kumunjagam, bet zem jaukajiem nacistiem... pasu puikām un meičam, gimeniskas saites netruktu, kā šodien un pelnitu labi...
Nacistu iespējas bija daudz un ļoti reālas.
1) Pirmkārt, bija jāspēj par katru cenu pierunāt Japānu uzbrukt PSRS nevis Amerikai. No padumjās savienības paliktu pāri lupatas..
2) Otrkārt, jau 1941. gadā veiksmīgi izmēģināja reaktīvās lidmašīnās, kuras, nezin kāpēc, nesāka ražot sērijveidā. Šādas lidmašīnās pret properllerlidmašīnām būtu neuzveicamas.
3) Kad Eirāzija būtu nolikta uz lāpstiņām, 1946. - 1947. gadā bija jābūt gatavām nacistu atombumbām, kuras bija plānots arī palaist ar V-2 raķetēm no mobilām platformām jūrā. Būtu reāla iespēja nedaudz paslaucīt Amerikas austrumkrastu.
Karu vacija zaudeja vairaku iemeslu del.Varbut pats galvenais no tiem bija attieksme pret citam tautam.Daudzi kara sakuma sagaidija vaciesus gandriz ka atbrivotajus.Ari Latvija pec padomju okupacijas un visam represijam ar ceribu sagaidija vacu armiju .....ceribu uz valsts atjaunosanu.Tas attiecinams uz visu Baltiju ,Rietumukrainu,pat Baltkrievijas un Krievijas iedzivotaju dalu ,kurai atmina bija mezoniga kolektivizacija un represijas.Te nu Vacijas ,,ARIESU,,politika nospeleja savu lomu. Hitlera ,,recepte,, bija NEZELIBA ...TOTALA NEZELIBA pret ,,mazvertigam tautam,, kas ari tika plasi pielietota .Atri vien kluva skaidrs ka Hitlers ir vismaz tikpat traks ka Stalins,un sakas partizanu kars.Visur vacu okupetajas teritorijas.Pretosanas kustiba(makii)Francijaa,Garibaldisti Italijaa,Polijas,Cehijas,Dienvidslavijas-visu okupeto Eirpas valstu tautas iesaistijas partizanu karaa ,nerunajot nemaz par,, padomijas,, tautu verienigo partizanu karu. Vacijas sabiedrotie -ASS valstis(italija ,Japana) Somija ,Rumanija.No Spanijas vel ,,zila,,divizija(nekada sakara ar ,,zilajiem,,) Nav brinums ,ka Vacijai bija karu jazaudee, jo seviski kad kara iesaistijas ASV. Bet vareja but pavisam citadi..... Uzskats ,ka Vacijai nepietika laika,tikai daleji ir pareizs.Ari resursu nepietika,katastrofiski. Un labi vien ir ,ka Vacija nepaspeja pirma ar atombumbu.....
Žēl gan ka karš neturpinājās vēl kādus pāris mēnešus, tagad dzīvotu daudz attīstītākā un daudz 'tīrākā' pasaulē..
Dažas reaktīvās lidmašīnais diezvai būtu liela iespēja palīdzēt Fričiem lai uz vaŗetu visu pasuli!
Jā, un kādi sasniegumi Kosmosa apguvē viņiem bija! Re, ko nozīmē PAREIZA valsts iekārta...
Ļoti labs raksts. Trekns pluss no manis.Vācieši viennozīmīgi bija tehnoloģiski attīstītāki nekā krievi, munīcija aptrūkās pat uz tiem. Nedomājiet, ka zem kādas impērijas jebkad latviešu tautai klāsies labi. Vajag neatkarīgu Latviju nevis pataisīt sevi par vergu.
aviācija un raķešu tehnika strauji attīstījās laikā pēc 1. pasaules kara - tajā, kā zināms, lidmašīnām vēl nebija kabīnes un plaši lietoti tika cepelīni. Savi izgudrojumi bija daudzām valstīm, arī PSRS, un Latvijai arī. Karam tuvojoties, aviācija, kā jau karam noderīga lieta, attīstījās ļoti strauji.