›

Nacionālo partizānu lielākā kauja 50

966 2

Vai tu zini, ka 90% Abrenes apriņķa vēl 1946. gadā kontrolēja latviešu nacionālie partizāni? Mēs ļoti maz zinām gan par partizāniem, gan par Abreni, bet tieši tur dzīvoja un strādāja viens no ievērojamākajiem mežabrāļu komandieriem Pēteris Supe...

Bija 1945. gads. Latviju bija postījuši divu lielvalstu karaspēki. Daudzi gājuši bojā karā, un daudz arī to, kas izvesti uz austrumiem vai paši aizbraukuši uz Rietumiem.

Tomēr latvieši vēl cīnījās- mežos bija sagājuši ap 20 000 cilvēku, un vēl ap 80 000 bija to, kuri viņus atbalstīja..

Lielākas vai mazākas mežabrāļu aktivitātes bija pārņēmušas 95% Latvijas pagastu. . CIlvēkos vēl mita cerība, ka rietumvalstis nāks palīgā un nīstie komunisti tiks patriekti no vīņu dzimtenes. Daudzi bija sagatavojušies karot nopietni, nezinādami, ka lielvalstis Eiropu jau ir sagriezušas gabalos kā pīrāgu un sadalījušas savā starpā...

Lielākā agronoma Pētera Supes... Autors: Raziels Nacionālo partizānu lielākā kauja

Lielākā- agronoma Pētera Supes vadītā partizānu vienība sasniedza bataljona apmērus, un karot bija nobrieduši pa nopietnam- Stompaku purva bāzē, kur 24 zemnīcās (paredzētas 20-30 cilvēkiem) mita liela daļa partizānu, bija uzbūvēti gan staļļi 30 zirgiem, gan pārtikas noliktavas, gan baznīca. Bruņojums arī bija ne pa jokam- 14 balsta ložmetēji, 20 friču G- 42 (1000 šavieni minūtē), kā arī mašīnpistoles un gan vācu, gan krievu šautenes. Arī pārējās Stompaku purva salās bija izveidoti slēpņi, ierakumi un nocietinājumi vairākās līnijās apkārt apmetnes centram.

izveidot rakstu izveidot testu

Stompaku nometni nbspiekārtoja... Autors: Raziels Nacionālo partizānu lielākā kauja

Stompaku nometni iekārtoja 1944. gada beigās, sāka izmantot 1945. gada janvārī. Tā bija viena no lielākajām mežabrāļu nometnēm Baltijas reģionā. Reizēm apmetnē atradās pat 400 cilvēku. Šeit tad arī notika lielākā kauja Latvijas Nacionāko partizānu karā...

18 februārī sarkanajiem... Autors: Raziels Nacionālo partizānu lielākā kauja

18. februārī sarkanajiem izdevās sagūstīt partizāni Tadeušu Bukšu. Pēc tam, kad viņš tika vairāk kā nedēļu sists un spīdzināts, viņš neizturēja, un atzinās, ka ir 200 lielas partizānu vienības loceklis, un norādīja aptuvenu nometnes atrašanās vietu. Tomēr čekisti viņam līdz galam nenoticēja, un domāja, ka būs darīšana ar 35- 40 cilvēku lielu vienību.

Dienu vēlāk naktī no 25 uz 26... Autors: Raziels Nacionālo partizānu lielākā kauja

Dienu vēlāk, naktī no 25 uz 26 februāri istrebiķeļa Donāta Vancāna mājā sarkanie no priekiem sarīkoja tusiņu ar kārtīgu žūpošanu, un neviens pat nemanīja, ka kaut kur mīklaini pazuda "Smerš" leitnants Pikuļevs. Pēc īsa laiciņa viņš jau atradās Stompaku purva bāzē, kuras atrašanās vietu tā bija gribējis atklāt- bet lielu prieku laikam viņam tas nesagādāja. Partizāniem nevajadzēja sevišķi pūlēties, lai no Pikuļeva izpurinātu visu, ko viņš zināja- tai skaitā to, ka sarkanajiem ir zināma partizānu nometnes atrašanās vieta.

Bet lai cik dīvaini nebūtu... Autors: Raziels Nacionālo partizānu lielākā kauja

Bet- lai cik dīvaini nebūtu, neviens lāga neņēma vērā iegūtās ziņas. NKVD strēlnieku bataljona komandieris vecākais leitnants Paļčehs aizsūtīja pāris vīrus pārbaudīt informāciju par bāzi Stompaku purvā. Partizāniem divu mežā klīstošu sarkano saņemšana ciet bija bērnu spēle. Pirms nošaušanas no viņiem tika dabūta informācija par gaidāmās operācijas datumu.

Jānis Barkāns scaronīs kaujas... Autors: Raziels Nacionālo partizānu lielākā kauja

Jānis Barkāns, šīs kaujas dalībnieks, raksta:

"Komandieri jau naktī savus vīrus izvietoja aizstāvēšanas grāvjos. Bijām gatavi uz visu Eglēs vairākās vietās izvietojās novērotāji un snaiperi. Rītausmā sākās čekas karaspēka uzbrukums mūsu nometnei. Pirmie ar ienaidnieku saskārās Paegles priekšposteņa vīri. Mūsu partizānu nometnes bruņojumā bija 15 vācu MG – 42 ložmetēji. Šie ieroči mums pavēra izlaušanos no aplenkuma. Atsevišķas apšaudes turpinājās līdz dziļai tumsai. Kaujas vietā uzbrucēju ķēdes pļāva vācu tautības karavīrs Eduards Šteigls- Šteigers ar kaulu zāģi MG – 42. Pirmās uzbrucēju ķēdes un uzbrukums tika atvairīts. Kauja ilga četras stundas. Mūsu partizāniem bija 13 kritušie un 9 ievainotie. Čekistiem bija daudz kritušo, kuri turpat gulēja purvā uz sniega. Čekistu komandieri Abakumovs un Mickevičs no jauna sakārtojuši savus karavīrus un iznīcinātājus, neskatoties uz zaudējumiem, atkal dzina virsū mūsu partizānu pozīcijām."

563 karavīru lielie sarkano... Autors: Raziels Nacionālo partizānu lielākā kauja

563 karavīru lielie sarkano spēki kaujā cieta sakāvi, kaut gan viņu spēki bija visai nopietni- NKVD 5.strēlnieku divīzijas 143.pulka 2 bataljoni, mīnmetēju rota, automātistu vads, jātnieku-izlūku vads un sapieru vads - pavisam 382 karavīri ar diviem 82 mm un diviem 50 mm mīnmetējiem, pieciem smagajiem un 20 rokas ložmetējiem un vēl 181iznīcinātājs no vietējiem sarkanajiem.Jāpiebilst, ka NKVD 5. strēlnieku divīzija bija īpaši cīņai ar partizāniem apmācīts karaspēks. Turpretī partizānu komandieru vidū gandrīz nebija profesionālu karavīru- Pēteris Supe pēc izglītības agronoms, dienējis nebija, Ločmelis ( Dūze) - tautsaimniecības students, tāpat, Circāns(Vārpa) - Viļakas pagasta valdes rakstvedis, bijis karadienestā 30 gadu sākumā, Šaicāns ( Veldre) - Viļakas ģimnāzijas sargs un sētnieks.Vienīgi Broņislavs Sluckis (Indulis) bija beidzis Kara skolu kā leitnants. Bet arī viņam nebija kauju pieredzes. Bija tikai liela mīlestība pret dzimto zemi un naids pret okupantiem. Partizānu rindās bija 320 cīnītāju, krita 25. Naktī partizāni izlauzās no aplenkuma un organizēti atstāja cīņas vietu- lai turpinātu cīnīties mazākās grupās dzimtajā Abrenes apriņķī un arī visā Latgalē. Pirmajos pēckara gados mežabrāļi kontrolēja 90% Abrenes apriņķa teritorijas un sakanajiem tur burtiski zeme dega zem kājām. Latvijas komunistu partijas pilnvarotais Jānis Dīmanis 1946. gadā ziņoja partijas vadībai, ka Abrenes pagastā nacionālo partizānu dēļ neesot iespējams organizēt nedz padomju, nedz saimnieciskās institūcijas.

Sarkanie savās atskaitēs par Stompaku kauju piemin tikai to, ka arī viņu vidū "bija kritušie" (parastā sarkano versija atskaitēs bija- 1 kritušais, 1 ievainotais).

Vietējās galdniecības informācija liecina, ka esot bijuši steidzīgi nepieciešami 80 zārki...

Kritušos partizānus (sarkanarmieši izraka arī apbedītos) čekisti izlika Viļakā ielas malā un trīs dienas dzina vietējos iedzīvotājus atpazīt līķus. Viņu vidū bija arī nošautā partizāna Augustāna sieva. Viņa notrauca sniegu no sava vīra sejas...sakoda zobus un, papurinājusi galvu, atgāja malā...

Cauri gadiem saglabājies vietējo iedzīvotaju leģendārajai kauju vietai dotais nosaukums- Jaunā Berlīne.