Kosmoss vienmēr ir bijis bezgala brīnumains un pievilcīgs. Dažus gadsimtus atpakaļ tas bija pavisam nesaprotams. Tikai piecas desmitgades agrāk tas bija nesasniedzams, fantāzijas radošs brīnums. Tagad tā tuvākie reģioni ir daļēji iekaroti.
Protams, ka milzīgs daudzums visuma ir vēl neizpētīts. Tuvākās planētas, tālākās zvaigznes un neskaitāmie tumšie nostūri aicina jaunākās tehnoloģijas un drosmīgākos cilvēkus piedalīties izpētē.
Aptuveni 45 gadus NASA sūta nezināmajā raķetes – ar un bez apkalpes. Ir bijuši daudzi atzīmējami sasniegumi, kā arī nedaudzas, bet ļoti sāpīgas traģēdijas. Par spīti neveiksmēm drosmīgie meklējumi turpinās, jo cilvēce vēlas rast atbildes uz dižākajiem jautājumiem un apmierināt vienu no primārajām vajadzībām – vairot zināšanas.
Starp NASA neveiksmēm un veiksmēm dažas ekspedīcijas ir iespaidojušas cilvēci tās kritiskākajos momentos. Dažas no šīm misijām ir uzlabojušas, citas pasliktinājušas kosmosa izpēti. Šajā rakstā ir daži visspilgtākie triumfa un traģēdiju mirkļi kosmosa lidojumu vēsturē.
Zinātnieki pie Explorer 1, 1957. gada 2. decembris. No kreisās: Džons Smalls, Džeks Frēlihs, Al Hibs, Kārlis Linns un Valts Viktors
Pametot Zemi: 1958. gada 31. janvāris
NASA savos pirmsākumos iesaistījās “iedzīšanas spēlē”, kas radīja vairāk neveiksmju nekā izdošanos. Sakauti ar Padomju Savienības uzvaru palaižot 1957. gada 4. oktobrī Sputņiku, Amerikas Savienotās Valstis aukstā kara laikā palaiž Explorer1.
Lidojums gar Mēnesi: 1959. gada 3. marts
Pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem nosūtīt zondi uz Mēnesi (lielākā daļa nespēja pārvarēt Zemes gravitācijas spēku, daži uzsprāga tikko iziedami no atmosfēras), Pionieris 4 tomēr pietuvojās mēnesim, palidojot tam garām 60500 kilometru attālumā. Krievi jau bija sasniegusi šo pašu rezultātu tā gada Janvārī. Septembrī viņi paziņos par to, ka Mēness ir sasniegts.
Pirmais amerikānis kosmosā: 1961. gada 5. maijs
Alans Šepards, Jūras gaisa spēku izmēģināšanas pilots kļūst par pirmo Amerikas pārstāvi kosmosā. Viņa lidojums ir tikai 15 minūtes garš un norit pa suborbitālu trajektoriju. Triumfam atkal ir nelāga piegarša: 1961. gada 12. aprīlī Padomju Savienība ieiet kosmosa izpētes vēsturē ar Juriju Gagārinu kā pirmo cilvēku kosmosā. Gagarins veica orbitālu lidojumu, kas bija 108 minūtes garš.
Džons Glens treniņu laikā Kape Kanaverālā.
Pirmais amerikānis orbītā: 1962. gada 20. februāris
Džons Glens kļūst par pirmo amerikāni, kas apriņķoja Zemi uz kosmosa kuģa Friendship 7. Viņš aplido ap Zemi trīs reizes un tajā pašā dienā atgriežas atpakaļ, par spīti bažām, ka karstuma aizsarga nobīde var novest pie traģiska iznākuma. Amerika sāk izvirzīties “kosmosa skrējiena” līderpozīcijās, bet uzvara vēl ir tālu un vēl nāksies samaksāt ar cilvēku upuriem.
Pirmais starpplanetārais kosmosa kuģis: 1962. gada 27. augusts
Mariner 2 lido gar Venēru un nosūta uz Zemi attēlus, kurā redzama noslēpumainā, mākoņiem klātā planēta.
Gemini 8 neveiksmes: 1966. gada 16.-17. marts
Lidojums uz Mēnesi var notikt tikai vadāmā kuģī. Gemini misijas bija paredzētas šādas tehnoloģijas radīšanai. Manevrējamais dzinējs uz Gemini 8 nefunkcionē, un kosmosa kuģis kūleņo kosmosā. Nīls Armstrongs un Deivs Skots izlieto atgriešanās kontroles sistēmu un nostabilizē kuģi, par mata tiesu izglābdamies no katastrofas.
Mēness apskate: 1966. gads
Visurgājēji (Surveyor) sāk Mēness virsmas izpēti. Tai pat laikā vairākas orbitālās zondes fotogrāfē pavadoni no augšas. Kopējie pūliņi nes augļus un bruģē ceļu Apollo misijām.
The Expedition 1 crew on Nov. 2, 2000 makes its first TV appearance aboard the International Space Station.
IMAGE: NASA TV
Visi uz klāja: 2000. gada 2. novembris
Pirmā apkalpe apmetas uz Starptautiskās Kosmosa Stacijas, ierodoties ar Krievijas Sojuz kuģi. Viņi ir pazīstami kā Ekspedīcijas Nr. 1, kuru vadīja komandieris Bils Šeperds. Kopā ar viņu ir Krievijas astronauti Jurijs Gidzenko un Sergejs Krikaļevs. Ierosinājumu uzcelt šādu orbitējošo bāzi 1984. gadā ieteica prezidents Ronalds Reigans.
Tūrists kosmosā: 2001. gada 30. aprīlis
Uzveicot NASA sākotnējos protestus, miljonārs Denis Tito tomēr nonāk uz ISS klāja, nopērkot sev šo iespēju kļūt par pirmo tūristu kosmosā.
Jauna odiseja: 2001. gada 23. oktobris
Pēc divām neveiksmēm Marsa programmā 1999. gadā – Marsa klimatiskā orbitālā zonde un Marsa polārais visurgājējs – programma atgriežas ar Odiseja ierašanos. Neilgi pēc ieiešanas orbītā Odisejs atgriež datus par milzīgu saldēta ūdens daudzumu zem putekļainās planētas virsmas. Tas ir ūdens, kā daudzi zinātnieki uzskata, kas atvieglos NASA izveidot programmu cilvēku nosūtīšanai uz sarkano planētu. Kolumbijas traģēdija: 2003. gada 1. februāris
Kosmosa šatls Kolumbija sadalījās virs Teksas veicot atgriešanos Zemes atmosfērā. Visi septiņi astronauti aizgāja bojā. Tie bija: Riks Husbands, Laurela Klarka, Bils MakKūls, Deivs Brauns, Kalpana Čavls, Maiks Andersons un Ilans Ramons – pirmais Izraēlas astronauts.
