Muļķīgākās un necilākās nāves, kādās miruši valdnieki | 2. daļa7

Anglijas troņa mantinieks mira traģiskā burāšanas negadījumā, alkohola reibumā

Viljams Adelīns bija vienīgais piemērotais vīriešu kārtas mantinieks tēva, Anglijas karaļa Henrija I tronim. Pārējie Henrija bērni bija vai nu sievietes, vai vienkārši netbilda amatam, tādēļ visa Anglijas monarhijas nākotne balstījās uz Viljama pleciem.

1120. gada 25. novembrī karaliskā ģimene devās atpkaļ uz Angliju no Normandijas. Karalis jau bija devies ceļā citā kuģī. Viljams Adelīns kopā ar viņa pusmāsu Matildu un viņu pusbrāli palika Normandijā un plānoja atgriezties nedaudz vēlāk ar citu kuģi- "Balto Kuģi"- tolaik ātrāko burinieku flotē.

Viljams kopā ar savu pavadošo personālu kuģa komandai uzdāvināja vairākas mucas ar vīnu, un ilgi nebija jāgaida, līdz mucas sāka strauji tukšoties.

Kad kuģis jau bija ceļā, gan pasažieri, gan kuģa komanda bija ļoti stiprā alkohola reibumā. Kad princis reibumā skubināja kapteini, lai viņš mēģina apdzīt kuģi, ar kuru brauc tēvs, notika negadījums, kuģis stipri ietriecās akmeņos un strauji sāka grimt.

Lai gan Viljams sākotnēji veksmīgi nokļuva glābšanas laivā, viņš varonīgi metās atpakaļ, lai glābtu māsu. Izdzīvotāji trakodami mēģināja iekļūt viņa laivā, viņu beigu beigās noslīcinot.

Karalis Henrijs I tonakt zaudēja trīs bērnus, galu galā vinam nācās par mantinieci izvirzīt sieviešu kārtas atvasi- meitu Matildi. Pilsoņu karš bija ļoti liels pārbaudījums sieviešu kārtas valdniecei, tādēļ pie varas nāca viņas dēls, arī vārdā Henrijs, kurš visbeidzot nostabilizēja Anglijas monarhiju.

Valeriānam izpildīja nāvessodu, liekot viņam izdzert kausētu zeltu

Viens no visunikālākjiem veidiem, kādā miris kāds dižciltīgais, pieder Romas imperatoram Valeriānam. Valeriāns izceļas ar to, ka bija pirmais Romas imperators, kuru sagūstīja kara laikā, kad Persijas karalis Šapurs I viņu turēja gūstā 260. gadā.

Valeriāns ieslodzījumā arī nomira, bet par viņa nāves veidu vēsturnieki vēl diskutē.

Vispopulārākais avots vēsta, ka Šapurs Valeriānam lika iedzert izkausētu zeltu, kas visticamāk iztvaicēja imperatora iekšas. Pēc Valeriāna nāves, Šapurs lika Valeriāna ķermenim novilkt ādu.

Francijas karalis mira bruņinieku divkaujas dēļ

Henrijs II ieņēma vienu no visietekmīgākajiem troņiem Eiropā, kad viņu kronēja par Francijas karali 28 gadu vecumā. Viņš bija aktīvs karalis un gluži tāpat kā Henrijam VIII, viņam patika bruņinieku divkaujas.

1559. gada jūnijā Henrijs piedalījās divkaujā pret jaunu skotu- Mongomerijas grāfu. Kad abi cīnītāji metās viens otram virsū, Montgomerija šķēps caurdūra Henrija aci un ievainoja smadzenes. Viņš nedēļām ilgi mocījās, līdz nomira 1559. gada 10. jūlijā.

Katrīna Lielā mira no insulta, sēžot uz poda

Krievijas imperatores Katrīnas II, jeb Katrīnas Lielās nāve ir viena no visapspriestākajām un baumotākajām. Kāpēc? Jo viņas kalpotāji bija izplatījuši baumas, ka Katrīna Lielā mira, veicot seksuālas darbības ar arābu ērzeli. Lai gan tika atklāts, ka tā nebija, patiesība arī ir nedaudz apkaunojoša, bet ne tik skandaloza.

Īstenībā Katrīna lielā piedzīvoja insultu, sēžot uz poda, kas nebūt nav pati skaistākā vieta, kur varētu noskanēt cilvēka nāves zvans. Vismaz kāds no viņas kalpotājiem bija tik laipns un nogādāja imperatori līdz gultai, kamēr viņa vēl joprojām mocījās, jo gulta ir vieta kur viņa nomira, 1796. gada 17. novembrī.

Skotijas karalis Aleksandrs III nakts vidū nokrita no zirga

Gandrīz četras desmitgades pie vars bijušais Skotijas karalis Aleksandrs III saglabāja Skotijas autonomiju neskatoties uz Anglijas un Norvēģijas agresiju. Bet šis cienījamais valdnieks piedzīvoja ne tik ļoti cienījamu nāvi.

1286. gada martā 44 gadus vecais monarhs devās ārpus Edinburgas, lai satiktu savu jauno franču sievu Fifā. Karaliskā ballīte bija jau iegriezta, kad pēkšņi mainījās laikapstākļi, tie kļuva pat bīstami.

Aleksandrs pazuda no pārējiem un tika atrasts miris nākamajā rītā. Uzskata, ka karaļa zirgs paslīdējis uz akmeņiem un nometis Aleksandru zemē, tādēļ Aleksandrs lauza sprandu un mira.

Viljams Rudais medību laikā pats kļuva par medījumu.

Viljams II, iesaukts par Viljamu Rudo, veiksmīgi pārņēma Anglijas troni, pēc viņa tēva Viljama I Iekarotāja nāves 1087. gadā. Gluži kā tēvs, Viljams nebija karalis, kas visiem ļoti patika, tādēļ, kad viņš nomira medību laikā 1100. gada augustā, visiem uzreiz rdās aizdomas par slepkavību. Bultu, kura viņu nogalināja, bija izšāvis kāds no viņa paša vīriem.

Pēc tam, kad karalis tika tīši vai netīši sašauts, visi viņa biedri panikā aizbēga no notikuma vietas. Ir stipras aizdomas, ka slepkavību pasūtījiis Viljama brālis.

Harolds Godvinsons saņēma bultu tieši acī

1066. gadā Viljams I Iekarotājs ieņēma Angliju, ieņemot Harolda Godvinsona, pēdēļā Angļu-Sakšu karaļa, troni. Godvinsons un Viljams satikās Heistingsas kaujā, kurā abas armijas lēma Anglijas likteni.

Slavena leģenda vēsta, ka Godvinsons tika nogalināts, kad kāds normandietis viņa acī iešāva bultu. Bet bulta acī bija tikai Godvinsona problēmu sākums. Kad bija skaidrs, ka sašautais ir Anglijas karalis, normandiešu karavīrs sakapāja karaļa ķermeni gabalos.

Paldies, ka izlasīji šo rakstu, vairāk rakstu manā profilā!