Kanzasas universitātes psiholoģijas profesors Roberts Sternbergs apgalvo, ka to "dzirksteli", kas reizēm uzliesmo starp vīrieti un sievieti, cilvēki lielākoties interpretē nepareizi un ar "mīlestību no pirmā acu skatiena" tai nav nekāda sakara.
Sternberga vadībā tika veikts pētījums, kurā piedalījās 1459 abu dzimumu pārstāvji vecumā no 18 līdz 45 gadiem, un dalībnieki psihologiem stāstīja, kā viņi iepazinušies ar partneriem, cik ilgas bijušas attiecības, kā tās beigušās vai turpinās utt.
Rezultātā zinātnieki atklāja vairākas likumsakarības. Pirmkārt, izrādījās, ka vairums cilvēku iepazinušies Valentīna dienā vai kādos citos romantiskos svētkos, kā arī sev nozīmīgos piemiņas datumos. Otrkārt, 92% gadījumu tikko iepazinušies pāri bija pilnībā pārliecināti, ka tā ir mīlestība no pirmā skatiena. Treškārt, tikai 13% gadījumu tieksmei vienam pret otru bija arī turpinājums - vairums "mīlētāju no pirmā skatiena" izšķīrās maksimums mēnesi pēc iepazīšanās.
Sternbergs uzskata, ka noteiktas fizisko faktoru īpatnības cilvēkus dzen vienu otra apskāvienos, tomēr šīs fizioloģiskās izpausmes nav nekas cits kā iekāre jeb mirkļa iegriba apmierināt savu dzimumtieksmi, ko cilvēki tad arī notur par mīlestību.
Psihologi ir pārliecināti, ka atšķirība starp iekāri un patiesu vēlmi pēc ilgtermiņa attiecībām ir atkarīga no katra cilvēka mentalitātes, savukārt seksuālajai tieksmei un sekojošajam dzimumaktam nav nekā kopīga ar uzticēšanos un savstarpēju cieņu, kas ir patiesas mīlestības obligātas komponentes, bet īsta pieķeršanās nāk tikai ar ilgāku laiku, vismaz vienu gadu.
