1924. gada janvārī nomira boļševiku valsts dibinātājs un vadonis Vladimirs(Uļjanovs) Ļeņins. Tieši tad arī tika pieņemts negaidīts lēmums viņa ķermeni balzamēt. No kurienes radusies tik neparasta ideja un kas stāv aiz padomju laikā radītā gaužām dīvainā pieminekļa?
Šie jautājumi pat nodarbina zinātnieku prātus. Izskan versijas, ka mūsdienu Krievijai neklāšoties labi, kamēr Ļeņina līķis nebūšot aprakts un pats mauzolejs noslaucīts ar zemi. Krievijā risinās diskusijas, un izskatās, ka Ļeņina kapeņu aizvākšana no galvaspilsētas centra ir laika jautājums. Aptaujas liecina, ka to atbalsta vairāk par pusi Krievijas iedzīvotāju. Pret Ļeņina apbedīšanu ir vienīgi komunistu partija. Diskusijas radījušas teoriju, ko varētu uzskatīt par Ļeņina kapeņu mīklas atminējumu. Zināmā mērā tā robežojas ar fantastiku...
Oficiālā versija - Ļeņina mūmijas saglabāšanau uz mūžīgiem laikiem esot rosinājuši padomju cilvēki, kuri apbēruši Kremli ar vēstulēm un telegrammām. Taču arhīvos nekas tamlīdzīgs nav atrasts. Ļaudis tikai izteikuši priekšlikumu, ka vajadzētu vadonim uzcelt grandiozu pieminekli. Līdz 1924. gada 27. janvārim, Ļeņina bēru dienai, Sarkanajā laukumā uzradās dīvaina būve, kas jau pirmssākumā bija iecerēta kā piramidāls zikurāts(pakāpjveida tornis Mezopotāmijā). Daudzpakāpju kulta ēkas tipiskas gan šumeru, gan asīriešu, gan babiloniešu un citu seno tautu arhitektūrai. Ļeņina mauzoleju trīs reizes pārbūvēja, līdz 1930. gadā tas ieguva tagadējo izskatu. Jau kopš pirmā brīža tas izmantots arī kā tribīne, kurā svētkos stāvēja un tautu sveica komunistu politbiroja locekļi. Blakus mauzolejam tika ierīkota komunistiskās kustības izcilo darbinieku kapsēta.
Ļeņina mauzolejs un iebalzaminētais ķermenis bija boļševiku valsts svarīgākie simboli, un tos apmeklējuši vairāk nekā 110 miljoni cilvēku. Padomju valsts sagruva, līdz ar to izzduda daudzi tās atribūti, taču būve ar ''pasaules proletariāta vadoņa'' mūmiju Sarkanajā laukumā stāv kā stāvējusi. Arī tagad mauzolejs skaitās režīma objekts, to apsargā Federālais apsardzes dienests. Acīmredzot būve joprojām ir kādas neredzamas sistēmas sastāvdaļa...
Vēstures mīkla..
Augstāk attīstītiem prātiem jau boļševisma pirmssākumos radās jautājums: kā ateistu valstī radusies tāda tieksme pēc okultisma? Boļševiki taču neatbalstīja reliģijas, slēdza baznīcas, vajāja garīdzniekus un apkaroja ticīgos... Bet uzcēla spilgtu senās pasaules valdošās šķiras reliģiju un mistiku noslēpumu simbolu. Vēl dīvaināk viss sāka izskatīties pēc 1991. gada, kad pilsētu ielas un laukumi masveidā tika atbrīvoti no Ļeņina vārda un atguva vēsturiskos nosaukumus. Pat Ļeņingrada atkal kļuva par Sanktpēterburgu, padomju valsts dibinātāja muzejus slēdza, pieminekļus aizvāca, tomēr mauzoleju neaiztika... Tagad jau uzrakstīts tūkstošiem pētījumu par to, ka mauzolejs kaut kādā veidā iedarbojas uz tautas masām. Ļeņina mauzolejs ir precīza Divupes zikurāta kopija ar kolonnu ieskautu istabu augšā; seno babiloniešu izpratnē tajā atpūtās viņu dēmoniskie aizbildņi. Kādas ir šādas būves iedarbības sekas? Nav izslēgts, ka celtne ir psihotronā ieroča paraugs.
Savādās kapenes..
Seno zikurātu iekšienē bieži ''būvēja'' piramīdas no miroņgalvām, taču tolaik par kapenēm tos neizmantoja. Tāpēc būve Sarkanajā laukumā nav ne mauzolejs, ne kapenes. No Mezopotāmijas mistikas viedokļa Ļeņina ķermenis līdzvērtīgs kulta objektam, kas speciāli iekonservēts okultām vajadzībām. Un šīs kapenes acīmredzami nav vieta, kur nodrošināt mirušā mieru. Mauzoleja dīvainības ar to nebeidzas. Būvi projektējis arhitekts Ščusevs, kuram līdz tam nav bijusi pieredze ar tamlīdzīgiem projektiem. Arhitekts stāstījis, ka viņam bijis uzdots precīzi atveidot akmenī pirmā koka mauzoleja formu. Kurš īstenībā projektējis mauzoleju, nav zināms, bet būvniecību pārraudzīja aizsardzības ministrs Vorošilovs. Kāpēc to neuzticēja, piemēram, finanšu vai celtniecības ministram? Vai Vorošilovs kā jau valsts svarīgāko noslēpumu glabājošas iestādes vadītājs tikai piesedza reālos projekta virzītājus? Lēmumu par Ļeņina balzamēšanu pieņēma Dzeržinskis - visvarenais politiskās policijas vadītājs. Tieši šī iestāde - nevis arhitektūras pārvalde - kontrolēja un vadīja celtniecības gaitu. Acīmredzot mauzolejs bija kādu īpaši slepenu nodomu rezultāts..
Nāve pēc... nāves.
Jāsāk ar mauzolejā ievietotā ķermeņa mīklu. Ļeņins pirms nāves cietis no kādas neizprotamas slimības. Veselības tautas komisārs Semaško savā rakstā ''No kā nomira Ļeņins'' minējis interesantu slēdzienu: ''Kad atvērām Vladimira Iļjiča smadzenes, brīnījāmies nevis par to, ka viņš ir miris(ar tādiem asisvadiem dzīvot nav iespējams), bet gan par to, kā viņš vispār dzīvojis: liela smadzeņu daļa jau sen bijusi smagi bojāta, bet Ļeņins joprojām lasījis avīzes, interesējies par notikumiem un pat braucis medībās.'' Jau tajā laikā viņam galvas smadzeņu stāvokļa dēļ vajadzēja būt... dzīvam mironim, paralizētam un nekustīgam, nespējīgam domāt, saprast, runāt un pat redzēt.
Turklāt no 1923. gada vasaras vidus Ļeņina veselības stāvoklis tik ļoti uzlabojās, ka ārstējošie mediķi uzskatīja: ne vēlāk par 1924. gada vasaru viņš varēs atgiezties pie partijas un valsts vadības. Vēl kāds mazzināms fakts. 1923. gada 18. oktobrī Ļeņins ieradies savā darba kabinetā Kremlī, izskatījis dokumentus, tad ieradies Tautas komisāru padomes sēžu zālē un noskaities par to, ka tur neviena nav. 1924. gada janvāra dienās viņa dzīvesbiedre Krupskaja secinājusi, ka Iļjičš ir gandrīz izveseļojies. Šādā situācijā rodas jautājums: kas vadīja vadoņa ķermeni, ja smadzenes jau bija praktiski atslēgušās un neizmantojamas?...
Turpinājums sekos...
Rakstam, liels pluss! Es neesmu ne komunists, ne sociālists, bet Ļeņina mauzolejs, atgādina par agrākiem PSRS laikiem, tāpēc es neatbalstu ideju, nojaukt šo mauzoleju
Mauzoleju gan vajadzētu atstāt kā vēsturisku vērtību bet tā ''iemītnieku'' sen būtu jānorok. Padomju laikā bija iespēja iziet cauri mauzolejam bet kaut kas apturēja.Nemaz nenožēloju.+++
labs raksts. maģijas ietekmi nekas vēl nav atcēlis. kristietībai vienīgi izdevās ierobežot zinošo konkurentu skaitu. un tas pie nosacijuma, ka pati bībele par sevi ir viena vienīga rokasgrāmata maģijā. īpaši jēzus mācība.
Nu nav tur maģija. Ārsti baidoties par savu dzīvību darīja visu, lai viņš izdzīvotu, kad normālos apstākļos ārsts būtu "atļāvis cilvēkam aiziet". Par Ļeņina "lielisko" stāvokli pirms nāves arī nevar ticēt. Komunistu augšgala cilvēki viens otram regulāri meloja, jo baidījās viens no otra. Komunistu dokumenti ir jāuzlūko ar skepsi.
