Marss ir viena no pirmajām cilvēka atklātajām planētām. Bet cik daudz mēs to esam izpētījuši? Cik daudz zinām? Un cik tomēr palicis nenoskaidrots....
Marss6
40
2
KADS IR MARSS
Marsu veido sarkanīgi ieži, tāpēc sarkanās krāsas dēļ senie astronomi to nosauca romiešu kara dieva vārdā. Planētas ziemeļu puslodi klāj līdzenumi, bet dienvidu puslodi - kalnu grēdas, sastopami arī meteorītu krāteri. Kādreiz uz Marsa ir darbojušies vulkāni un tecējušas upes. Planētai ir retināta atmosfēra, taču elpošanai tā nav piemērota, reizēm tajā novērojamas putekļu vētras. Marsa polus klāj ledus cepures, kas vasarā kūst un kļūst mazākas, bet ziemā - atkal lielākas.
Septiņdesmitajos gados „Viking” zonde veica Marsa fotouzņēmumus, kas uzrādīja šķietamas milzu sejas un piramīdas, izgrebtas planētas virsmas Cydonia reģionā. Lielākā no šīm figūrām izskatījās pēc Sfinksas un bija 2000 pēdu augsta un jūdzēm gara. Lai gan šis atklājums krietni satrauca Ufologus, zinātnieki atgalvo, ka tie ir vienkārši nejauši erozijas veidojumi. Daudzi tomēr uzskata, ka zīmes ir pārāk simetriskas, lai būtu dabas veidotas un, ka tās apliecina senas citplanētiešu civilizācijas.
Reklāma
Uz Marsa ir vieni no mežonīgākajiem laika apstākļiem Saules sistēmā. Uz tā ir milzīgas vētras, smilšu vētras un mazi tornado. 2001.gadā liela smilšu vētra nosedza visu Marsa virsmu uz vairākām zemes dienām. Zinātnieki ir neizpratnē, kā uz planētas ar tik mazu atmosfēru var būt tik spēcīgas vētras. Zinātnieki nezina kādēļ, bet uz Marsa ir vairāk vētras, kad tas atrodas tuvāk Saulei. Kad Marss ir tuvāk tā orbītas beigām, rodas ledus mākoņi no oglekļa dioksīda un putekļiem. Tas arī ir neparasti, jo uz Marsa virsmas nav ūdens.
Uz Marsa ir lielākais kalns Saules sistēmā. Šo kalnu sauc "Olympus Mons", un tas ir pasīvais vulkāns. Olympus Mons ir 15,5 jūdzes augsts un 372 jūdzes garš. Lai dotu jums priekšstatu, piemēram, Everests ir no 5 līdz 6 jūdzēm augsts. Uz Marsa ir arī lielākā zināmā kanjonu sistēma saukta "Valles Marineris", kas ir 2500 jūdzes gara un 4 jūdzes dziļa.
Uz Marsa ir meklēta gan dzīvība, gan ūdens. Pēc gadiem ilgas Marsa virsmas pētīšanas, izpētot katru plaisiņu, ūdens uz tā tomēr nav atrasts. Toties ir atklāts, ka zem Marsa virsmas ir lieli ledus krājumi.
Marsam ir divi pavadoņi, un viens no tiem ietrieksies Marsā. Pavadoņa Foboss orbīta ir bīstami tuvu Marsa atmosfērai. Kādreiz gravitācija šo pavadoni pievilks un sadauzīs gabalos. Atliekas paliks Marsa orbītā, izveidojot gredzenu, apmēram tādu, kāds ir Saturnam. Galu galā šīs šķembas nolīs pār Marsa virsmu. Zinātnieki precīzi nezina, kad tas notiks, bet prognoze ir, ka tas notiks nākamajos 50 gados.
Tev patiks šie raksti
