Noteikti tikai retais neko nav dzirdējis par Priesteri Beranžē Sonjēru no Renne Le Šato pilsētiņas.Visbiežāk viņu un arī Renne Le Šato saista ar Jēzus pēcnācēju noslēpumu.
Mācītāja Sonjēra noslēpums.7
193
0
1885.gadā nelielā pilsētiņā Renne Le Šoto Francijas dienvidos ierodas 33 gadus vecais mācītājs Beranžē Sonjērs.Šo vietu pēc semināra beigšanas viņš pats bija izvēlējies,jo dzimis kaimiņu ciematā.Sonjērs kalpoja noplukušajā Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā,un dzīvoja pusabrukušajā mācītāja mājā.
Pēc kāda sprediķa kuru varasiestādes uzskatīja par pārāk brīvdomīgu Sonjēram tika atņemts garīdznieka pabalsts.Sonjērs praktiski kļuva par nabagu,pārtiekot no ziedojumiem,noķertām zivīm,un medījot.
Viss sākās kad kāds abats Renne Le Šotto draudzei novēlēja 600 frankus ar kuru palīdzību tika uzsāksts baznīcas remonts.
1891.gada beigās tika uzsāksts galvenā altāra remonts,kurš atradās uz diviem seniem stabiem,rotātiem ar smalku kokgriezumu krustu un mīklainu burtu veidā.No tiem tika noņemta plāksne un izrādījās ka viens no stabiem ir dobs.Senjērs no dobuma izvilka četras koka caurulītes,kuras no abām pusēm tika aizlipinātas ar vasku.Caurulītes uz vietas arī tika atvērtas,tājās atradās pergamenta vistokļi ar uzrakstītu tekstu latīņu valodā.Pirmajā mirklī teksts likās neloģisks,tikai lasot uzmanīgāk varēja pamanīt ka daži burti ir augstāki par citiem.Izlasot tos atseviški kopā sanāk ''Šie dārgumi pieder karalim Dagobertam un Sionam, un tā ir nāve''.
Reklāma
Beranžē Sonjērs ar vīstokļiem devās uz Parīzi.Galvaspilsētā Sonjērs devās pie abata Bjeljū,speciālista lingvistikas un seno rakstu jomā.Sonjērs Parīzē pavada trīs nedēļas,kuru laikā apmeklē Luvru un pasūta Pusēna gleznas ''Arkādiešu gani'' kopiju.Nezināmu iemeslu dēļ abats Bjeljū (kurš bija slepeno organizāciju biedrs un nodarbojās ar okultismu) Sonjēram neatgrieza vīstokļus,bet pats Beranžē Sonjērs tos jau bija iepriekš nokopējis.
Atgriežoties mācītājs uzmeklēja vietējā kapsētā marķīzes Marijas d,Otpūlas de Blanšforas kapu,kura bija mirusi pirms simts gadiem.Uz viņas kapakmeņa bija iegravēts precīzs vēstījums viena no vīstokļiem,un Sonjērs šo kapakmens vēstījumu iznīcina.Turpmāk mācītājs ceļo pa apkārtējiem ciemiem citu kapakmeņu meklējumos.Tajā pašā laikā viņš uzturēja saraksti gandrīz ar visu eiropu,tad sekoja daži mīklaini ceļojumi,neatklājot maršrutus.Un tad Beranžē Sonjēram no daudzu eiropas valstīm sāk plūst nauda.
Aizdomīgas bija arī dāvanas ko ciemata mācītājs dāvināja saviem draugiem,viduslaiku kauss,6-7 gadsimtu monētu kolekcija.Daļu no savas naudas Sonjērs dāvināja draudzes locekļiem,daļu ieguldīja ciemata labiekārtošanai.
Pati baznīca tika pilnībā pārbūvēta,virs baznīcas portika tika iegravēti vārdi ''Terriblis est locus iste'' (''Briesmīga vieta''),Sonjērs pats sastādīja uzrakstu tekstus.Pie ieejas tika izveidots neliels kroplīgs velniņš.Iekšpusē var vērot jau veselu baru šausmīgu,atbaidošu būtņu ar izvalbītām acīm sastājušās nepiedienīgās pozās.
Kalna galā tika uzcelts tornis ko nosauca par Magdalēnas torni.Sonjērs personīgi uzmanīja kā tas tiek orientēts un no celtniekiem prasīja matemātisku precizitāti.
Reklāma
Pretī tornim tika uzbūvēta villa.Villas teritorijā izveidoja arī aranžēriju,un parku.Nelielā ciemata mācītājs naudu tērēja uz nebēdu,pērkot dārgus antikvariātus priekšmetus,smalkus marmora izstrādājumus,un izveidojot arī iespaidīgu bibliotēku.Augstākā baznīcas vara uz to visu pievēra acis.
1917.gadā Sonjēru ķēra trieka.Tika pieaicināts mācītājs no kaimiņu draudzes.Viņš ieslēdzās atsevišķā istabā ar slimnieku lai tas pirms nāves varētu izsūdzēt grēkus un saņemt grēku atlaišanu.Pēc aculiecinieku stāstīstā mācītājs pēc tam esot izgājis no istabas visai apmulsis,bet mirstošais Sonjērs tā arī nesaņēma grēku atlaišanu.
Noteikti Beranžē Sonjērs kādus dārgumus arī atrada.Atceroties Pusēna gleznu ''Arkādiešu gani''kuras kopiju Sonjērs iegādājās Parīzē kurā attēloti trīs gani, ganu meita un mākslinieka izdomāta kalnu ainava.1970.gadā desmit kilometrus no Renne La Šato,pie Arkas ciemata,tika atrasts identisks kaps tam ko gani aplūko gleznā;forma,izvietojums,izmēri,un pati apkārtne sakrita ar gleznā esošo,bet kad kapu atvēra tas izrādijies tukšs.
Bet dārgumi neizskaidro Vatikāna vēso interesi par Sonjēru,un mācītāja milijonāra baznīcai neraksturīgajiem izgājieniem.Tas jau liktu domāt ka vīstokļos nebija vis informācija par apslēptiem dārgumiem,bet par kādām zināšanām,vai kādu noslēpumu par ko Sonjēram arī tika samaksāts.
1956.gadā zem Renne La Šato baznīcas altāra tika veikti izrakumi.Zem tā tika atrasts vīrieša galvaskauss ar rituāliem izcirtumiem,bet Sonjēra Villas dārzā tika atrasti trīs vīriešu skeleti ar šautām brūcēm.
Visus gadus Beranžē Sonjēram bija mājstrādniece Marī Denarno,kuru viņš ņēma visos savos ceļojumus līdz un kura vienīgā zināja Sonjēra bagātības iemeslus.Marī arī pēc Sonjēra nāves turpināja dzīvot villā pārtikušu dzīvi lidz 1946.gadam.1953.gadā arī Marī ķēra trieka noslēpumu paņemot līdzi kapā.Bet it kā pirms nāves viņa tomēr kādam savam draugam izpļāpājās ka vīstokļi saturēja šifrētu ziņojumu par lielu bagātību atrašanās vietu,bet atslēga bija Pusēna ''Arkādiešu gani'' gleznā.
Ceru bija ok,veidot rakstu sutoņā bez auksta alus.....
atliek tik cerēt ka kādu tiešām tas ieinteresēs.
Tev patiks šie raksti
