›

MĒRIS (+ Latvijas teritorijā)85

1215 6

Mēra straujās izplatības dēļ, iedzīvotāju skaits pasaulē, īpaši Eiropā strauji samazinās. Cilvēkus pārmāc baiļu un nolemtības sajūta un tie bēg no slimības. Viduslaiku Eiropā mēris tika uzskatīts kā Dieva sods, kas uzsūtīts par pastrādātajiem grēkiem, tādējādi palielinājās reliģiozo kustību un svētceļojumu pieaugums. Veselie vairās no slimajiem – sievas atsakās no saviem vīriem, mātes no saviem bērniem.

Viena no visnāvējošākajām... Autors: gurkjis MĒRIS (+ Latvijas teritorijā)

Viena no visnāvējošākajām sērgām visas cilvēces vēsturē bija buboņu mēris jeb t.s. melnā nāve, kas aizsākās 14. gs. un nopļāva aptuveni 75 milj. dzīvību (~ 25-45 milj. no bojā gājušajiem bija eiropieši). Sērgas izcelšanās vieta nav skaidri zināma, bet tiek uzskatīts, ka tā aizsākusies Āzijā, kur to pārnēsājušas melnās žurkas un blusas. Vēlāk, pa Zīda ceļu izplatās tālāk, līdz itāļu tirgotāji mēri ievazā arī Eiropā. Līdz 1348. g. mēra baciļi no Itālijas jau ir izplatījušies pa visu Eiropu. Melnā nāve izplatījusies ļoti strauji. Pirmie mēra simptomi bija asiņu atvemšana un zili melnu augoņu rašanās uz ādas, pēc kuru parādīšanās slimnieks izdzīvoja vairs tikai 3-5 dienas. Sērgas uzliesmojumi Eiropā turpinājās līdz pat 18.gs.

14gs DžBokačo apraksta mēra... Autors: gurkjis MĒRIS (+ Latvijas teritorijā)

14.gs. Dž.Bokačo apraksta mēra izplatību: „Un šai sērgai bija jo lielāks spēks tāpēc, ka, ļaudīm satiekoties, tā pārgāja no slimajiem uz veselajiem līdzīgi ugunij. [..] likās pat pieskaršanās drēbēm vai jebkurai citai lietai, ko bija lietojis slimais, varēja pielipināt šo slimību.”

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

1709glielais mēris parādās... Autors: gurkjis MĒRIS (+ Latvijas teritorijā)

1709.g.lielais mēris parādās Polijā un Prūsijā un Austrumbaltijā. 1710. gada sākumā saslimšanas gadījumi konstatēti Liepājā, Jelgavā, Kuldīgā. Spriežot pēc Rīgas virsmācītāja Bartolomeja Depkina apraksta tas esot bijis buboņu mēris, kuru viņš pats arī esot pārslimojis. Izplatoties, mēra epidēmijai, tiek ierobežota cilvēku kustība uz lielākajiem satiksmes ceļiem, bet mēris tik un tā sasniedz Rīgu. Īpaši neganti sērga plosījusies augstākajā sabiedrībā un turīgajās aprindās (īsā laika posmā no 6 rātes sekretāriem izdzīvo tikai 1, apmirst puse namnieku, visi muitas ierēdņi un ģilžu eltermaņi)

Lai kaut nedaudz apturētu mēra... Autors: gurkjis MĒRIS (+ Latvijas teritorijā)

Lai kaut nedaudz apturētu mēra izplatību daudzās pilsētās tiek publicēti noteikumi par sērgas apkarošanu: slimajiem karavīriem jāizsniedz degvīns un kampars, nedrīkst pieļaut ļaužu pulcēšanos, dievkalpojumi jānotur nevis baznīcā, bet gan klajā laukā, nabadzīgajiem slimniekiem zāles jāizsniedz par brīvu, slimie jāizolē, slimnieku mājas jāapzīmē ar baltu krustu un mirušie jāapbedī bez liekām ceremonijām. (Attēlā mēra daktera ietērps)

Mēra upuru skaits bija milzīgs... Autors: gurkjis MĒRIS (+ Latvijas teritorijā)

Mēra upuru skaits bija milzīgs. Rīgas, Salaspils, Ikšķiles, Ādažu u.c. draudzēs iedzīvotāju skaits bija sarucis par 85 -94 %. Ļoti smagi cietusi bija Kurzemes rietumdaļa – Ēdolē, Alsungā, Embūtē, Dignājā, Skrundā un Saldū vairs nebija neviena iedzīvotāja. Kurzemē epidēmija bija novedusi kapā desmitiem tūkstošu cilvēku (visvairāk epidēmija bija skārusi bērnus). Mazāk skarta bija Vidzemes austrumdaļa.

Reklāma

Arī citviet Eiropā neklājas... Autors: gurkjis MĒRIS (+ Latvijas teritorijā)

Arī citviet Eiropā neklājas labāk. 1629.-1631.g. Itālijā notiek virkne buboņu mēra uzliesmojumi – dzīvību zaudē ap 300 000 iedzīvotāju Venēcijā un Milānā. 1665. – 1666.g. mēris uzliesmo Anglijā. Lai gan epidēmija neizplatās tādā mērogā kā 14.gadsimtā, tomēr izmirst piektā daļa Londonas iedzīvotāju. 1720. gadā mēris plosās Francijā – sērga apkauj lielu daļu Marseļas iedzīvotāju, taču slimība palēnām atkāpjas un pilsēta sāk atkopties.

1855 gadā Juņnanas provincē... Autors: gurkjis MĒRIS (+ Latvijas teritorijā)

1855. gadā Juņnanas provincē Ķīnā, jau atkal, uzliesmoja mēra epidēmija, ko iesauca par „Trešo pandēmiju”. Sērga ātri vien izplatījās apdzīvotajās vietās Ķīnā un Indijā. Bojā gāja vismaz 12 milj. iedzīvotāju. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, šī pandēmija tika uzskatīta par aktīvu līdz pat 1959. gadam, kad saslimšana visā pasaulē samazinājās līdz 200 gadījumiem gadā.

1215 6 85 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0