MĒRIS (+ Latvijas teritorijā)85

Viena no visnāvējošākajām sērgām visas cilvēces vēsturē bija buboņu mēris jeb t.s. melnā nāve, kas aizsākās 14. gs. un nopļāva aptuveni 75 milj. dzīvību (~ 25-45 milj. no bojā gājušajiem bija eiropieši). Sērgas izcelšanās vieta nav skaidri zināma, bet tiek uzskatīts, ka tā aizsākusies Āzijā, kur to pārnēsājušas melnās žurkas un blusas. Vēlāk, pa Zīda ceļu izplatās tālāk, līdz itāļu tirgotāji mēri ievazā arī Eiropā. Līdz 1348. g. mēra baciļi no Itālijas jau ir izplatījušies pa visu Eiropu. Melnā nāve izplatījusies ļoti strauji. Pirmie mēra simptomi bija asiņu atvemšana un zili melnu augoņu rašanās uz ādas, pēc kuru parādīšanās slimnieks izdzīvoja vairs tikai 3-5 dienas. Sērgas uzliesmojumi Eiropā turpinājās līdz pat 18.gs.

14.gs. Dž.Bokačo apraksta mēra izplatību: „Un šai sērgai bija jo lielāks spēks tāpēc, ka, ļaudīm satiekoties, tā pārgāja no slimajiem uz veselajiem līdzīgi ugunij. [..] likās pat pieskaršanās drēbēm vai jebkurai citai lietai, ko bija lietojis slimais, varēja pielipināt šo slimību.”