Ja kāds šodien iedomājās, ka loterija - tas ir mūsdienu izgudrojums, kurš parādījies samērā nesen - viņš ļoti maldās, loterijas vēsture iesniedzas gadu simtus un tūkstošus dziļā pagātnē.
Jau Sengrieķu mītos ir aprakstīta sava veida loterija - karavīri viens pēc otra no zelta bruņucepures ņēma akmentiņus, no kuriem viens deva tiesības cīnīties divkaujā ar Zevu. Šāda cīņa, lai arī varēja karavīram beigties ar nāvi (kas gan tika atzīta par godpilnu - ne katru mirstīgo pašrocīgi sīvā cīņā nogalina Zevs!), tomēr deva iespeju izdzīvot un kļūt slavenam tuvākā un tālākā apkārtnē.
100 gadus pirms mūsu ēras Ķīnā valdīja Haņu dinastija. Tā kā tolaik Ķīnai bija visai saspringtas attiecības ar kaimiņvalstīm un valsts aizsardzība prasīja ievērojamus līdzekļus (pilna sparā ritēja Lielā Ķīnas mūra būvniecība - un katrs pats var iztēloties, cik viņa celtniecība izmaksāja), tad valdnieki nolēma valsts kasi papildināt ar ienākumiem no loterijām. Interesanti, ka loterijā laimētāju noteica balodis - uz kuras mājas viņš pēc lidojuma nosēdās, tās mājas iemītnieki arī tika atzīti par balvas ieguvējiem.
Tajā pašā laika posmā (aptuveni 100 - 44 gadus pirms mūsu ēras) Romas Impērijā bija plaši izplatītas dažādas loterijas, kuras ieviesa imperators Augusts Cēzars. Viņs ar loterijām ne tikai pelnīja naudu Romas pilsētas saimnieciskajām vajadzībām - ēku, tiltu un ceļu remontam - bet arī ievērojamu svētku laikā rīkoja bezmaksas loterijas nabadzīgajiem Romas iedzīvotājiem - plebeji saņēma īpašas loterijas biļetes - "laimes papīrīšus" - un daži no viņiem laimēja ievērojamas naudas summas.
Eiropā loterijas plaši izplatījās laika posmā no 15. līdz 18. gadsimtam. Pirmoreiz rakstiskas liecības par Eiropā rīkoto loteriju sasitītas ar ievērojamo flāmu gleznotāju Janu Van Eiku, kura atraitne, 25 gadus pēc gleznotaja naves, 1466. gada 24 februārī Brīgā (mūsdienās - pilsēta Beļģijā), sarīkoja loteriju, lai atbalstītu mazturīgos pilsētas iedzīvotājus. Jebkurš varēja nopirkt loterijas biļeti, daļa spēlētāju laimēja noteiktu naudas summu, bet lielākā daļa ienākumu no pārdotajām biļetēm tika novirzīti nabagu un ubagu atbalstam.
Iedzīvotājiem loterija tā iepatikās, ka turpmākajos gados nu jau visu Beļģiju pārņēma īsts loteriju bums - un loterijas ne tikai dažus no spēlētājiem padarīja par krietni turīgākiem bet arī deva papildus līdzekļus dažādām saimnieciskām lietām - vēl šodien Beļģijā ir atrodamas baznīcas, ūdens kanāli un ostas, kas lielā mērā finansētas ar iedzīvotāju pirktajām loterijas biļetēm.
Došu Jums iespēju nedaudz iepazīt loteriju rīkošanas vēsturi un ceru, ka būs interesanti :)
PS. Raksts ir "aprauts" jo krietna daļa teksta un attēlu vienkārši nesaglabājās - vairākkārt rakstot spiedu saglabāt un viss bija kārtībā, neilgi pirms raksta nobeigšanas nospiedu "saglabāt" un mani pāradresēja uz galveno lapu. Nav ne mazākās patikas šobrīd veltīt stundu lai atjaunoto raksta nobeigumu, ja būs interese - varbūt vēlāk izveidošu tādu kā raksta turpinājumu vai otro daļu.
