›

Lietuvas latvieši (2)3

215 0

Iepriekšējās daļas var izlasīt
Lietuvas latvieši
http://spoki.tvnet.lv/vesture/Lietuvas-latviesi-1/690782

Turpinājums http://spoki.tvnet.lv/vesture/Lietuvas-latviesi-3/691613

Lasot dažādu laiku dokumentus, rodas vairākas versijas par latviešu nokļūšanu tagadējās Lietuvas teritorijā. Viena no tām, ka līdz 9. gadu simtenim senprūši, leiši, latvji bija viens veselums - tie runāja vienā valodā. Turpmākjos laikos vācu, poļu. krievu varas un nemitīgie kari par izeju uz Baltijas jūru, stipri iespaidoja tos. Jau minēju, ka senprūši jau 17. g.s. bija pārvācojušies, turpmāk runa būs par leišiem un latviešiem. Kā otrs svarīgākais iemesls man šķiet smagais dzimrbūšanas periods toreizējā Kurzemes un Vidzemes guberņās. Izmisuma dzīti daudzi dzimtļaudis vienkārši bēga uz leišiem, jo tur dzīves apstāķļi bija brīvāki.
Ja ieskatāmies Latvijas un Lietuvas muižu un piļu vēsturē, ieraudzīsim vēl svarīgu faktu - daudzi muižu un piļu īpšnieki ir vieni un tie paši. Te jāmin Mēdemu, Keizerlingu , Rennes dzimtu īpšumi Kurzemē un Lietuvā. No citiem avotiem lasu, ka Mažeiķu–Sedas–Laižuvas rajonā latvieši ieceļojuši pēc 1860. gada no Liepājas, Aizputes un Kuldīgas apriņķa kā lauksaimnieki. Alkišku–Akmenes–Vegeres rajonā latvieši ieceļojuši ap 1820. gadu no Jelgavas apkārtnes mežu ciršanas darbos. Papiles–Telšu rajonā pēc muižnieka veiktās mežu izciršanas 1889.–1890. gadā zeme tika pārdota ienācējiem no Jelgavas un Bauskas apriņķa. Tādā pašā veidā latvieši pēc mežu izciršanas iepirka zemi arī citur. Arī mans sencis pēc nostātiem bijis mežsargs un ienācis no Pienavas. Latvijas muižnieki iepirkuši lētus mežus Lietuvā, cirtuši tos, būvējuši jaunas muižas un par labākiem speciālistiem un strādniekiem uzskatījuši latviešus un tos arī aicinājuši pārvietoties.
1897. gada tautas skaitīšanā Kauņas guberņā tika konstatēti 35 188 latvieši. Lielākā daļa no viņiem dzīvoja Kurzemes guberņas pierobežā. bet bija arī iekšzemē. Robežu maiņas starp Lietuvu un Latviju ienesa nelielas korekcijas pierobežā. Cik var noprast, vislielākā pārvietošanās notikusi 18.-19. g. s.
Salīdzinot teikto ar baznīcu grāmatu ierakstiem, mani senči un arī tuvākie radi un kaimiņi jau tur reģistrēti 1859. g. Daļa baznīcu grāmatu kara laikā uzlidojumā gāja bojā. Iespējams, ka bijuši vecāki ieraksti, jo Kurzemei pirmie ir ap 1730. gadu.
Rods jautājums - kas un kad tādā katoļticīgo zemē uzcēlis tik lielas un skaistas luterāņu baznīcas?
Atbilde un turpinājums bildēs.

Alkiscaronķu baznīca Te esmu... Autors: rasiks Lietuvas latvieši (2)

Alkišķu baznīca. Te esmu kristīta.

Kuri saprot lietuviešu valodu rakstā: http://www.liuteronai.lt/Parapijos/Alkiskiu-parapija/Parapijos-istorija/Parapijos-istorija.
Pārējiem galveno atstāstīšu.
1772, Polijas karaļa Staņislava Augusta Poniatovska kases ministrs grāfs Tīzenhauzens aicina uz Šauļiem Vācijas audējus, kuriem jābūvē akmens mājas un jāsniedz dažādas priekšrocības. Šajās dienās, pilsēta sāka augt. Celtniecības darbu veikšanai bija jānodrošina kvalificēts darbaspēks.
Izmantoja tos latviešus, kuri jau agrāk te bija jau ienākuši. Bija jauns amatnieku pieplūdums no Prūsijas un Kurzemes. Jaunienācējus nodrošināja ar zemi. Jānodrošina visi uzaicinātie vācieši un ienācēji no Prūsijas un Kurzemes ar luterāņu mācītāju un dievkalpojuma vietu. Sākumā aicināja mācītājus no Lietuvas citām vietām - Šeduvas un Turaģes, vēlākos gados no Kurzemes pierobežas Renģes , Vecauces, Sniķeres, Mežamuižas un Sesavas, 1800.g. grāfs Zubovs dāvināja luterāņu draudzei māju ar zemes gabalu Šauļos. Generālis Suharevskis izprasīja caram Aleksandram I Šauļu luterāņu draudzes mācītājam 500 rubļu gada algu.
Henriks Adolfs Braunšveigs ( 1824 - 1826) sakārtoja baznīcas dokumentus un uzsāk baznīcas grāmatu rakstīšanu. Izbrauc noturēt dievkalpojumus Žagarē un Jonišķos. Arī tur nav baznīcu. Šauļos atver draudzes skolu. Draudes locekļu skaits Šauļos jau 3000.
Aleksandrs Henriks Konrads Šulcs (1826 - 1842) - no Kurzemes , studējis Tērbatā
Sakārto baznīcas vēstures dokumentus un turpina Braunšveiga iesāto darbu. Grāfs Zubovs piedāvā telpas dievkalpojumiem savā Žagares muižā. Jonišķos grāfs Zubovs uzdāvina draudzei māju dievkalpojumiem, kas notiek jau 4 x gadā, Jonišķi un Žagare ir Šauļu filiāles. Arī Akmenes apkātnē luterāņu skaits liels un jāatver jauna filiāle. Vairāku apsvērumu dēļ to atver Alkišķu ciemā, jo tur jau ļoti labā vietā ir luterāņu kapi. Alkišķos uzceļ koka baznīcu par 300 rubļiem, ko 1829.g. mācītājs Šulcs iesvēta. Mācītājs Šulcs jau pārceļas uz dzīvi netālu no Alkišķiem mācītājmājā Salnāros.
Aleksandrs Dovids Emanuels Distons ( 1842 - 1896) - no Kurzemes , studējis Tērbatā
Jonišķos ar grāfa Medema palīdzību uzbūvē bznīcu 1848. g.
Grāfs Medems uzbūvē banīcu Žagarē svas muižas tuvumā 1850. gadā.
Arī Šauļos ar ģenerāļa Korfa plīdzību uzceļ bacnīcu1854. g. Vienīgi Alkišķi ir bez mūra baznīcas.Alkišķu drudzes locekļi paši 1861. g saveda pašu spēkiem 300 kubikmetru akmeņu un savāca pirmos 100 rubļus. Muižnieku pienākums bija arī ziedot atkrībā no muižas lieluma zināmu naudaas summnu draudzes vajadzībām.Tā kopīgiem spēkiem baznīca tika uzcelta un iesvētīta 1865. gadā.

Alkiscaronķu baznīcas... Autors: rasiks Lietuvas latvieši (2)

Alkišķu baznīcas 2010.g.bilde. Baznīca nupat ar bijušo un esošo draudzes locekļu ziedojumiem izremontēta. Tā vienmēr ir tīra, skaista sakārtota,

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Pie Eltiscaronķu bznīcas ir... Autors: rasiks Lietuvas latvieši (2)

Pie Eltišķu bznīcas ir lieli pirmā pasaules karā kritušo vāciešu kapi, kas tiek uzturēti ar Vācijs atbalstu.

Vācu karavīru vidū ir arī... Autors: rasiks Lietuvas latvieši (2)

Vācu karavīru vidū ir arī krievu karavīri, par ko liecina uzraksts uz krusta.

Daži Medemu un Keizerlingu... Autors: rasiks Lietuvas latvieši (2)

Daži Medemu un Keizerlingu īpšumi Latvijā.

Reklāma

1795gadā Pēc Kurzemes un... Autors: rasiks Lietuvas latvieši (2)

1795.gadā Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes iekļaušanas Krievijas impērijā 1795. gadā hercoga pili formāli mantoja Katrīna II, kas to uzdāvināja sava favorīta Platona Zubova jaunākajam brālim ģenerālmajoram grāfam Valeriānam Zubovam,
Arī Lietuva nonāca Krievijas impērijas varā, Jonišķu, Pluņģes, Žagares muižu ,Šauļus vēl citus lielus īpašumus piešķīra ķeizariene Katrīnas II savam favorītam Platonam Zubovam kas šeit saimniekoja līdz 1822. gadam.
1801. gadā brāļi Zubovi piedalās sazvērestībā pret Pāvilu I, pēc kuras atstāj Pēterburgu un V.Zubovs patveras Rundāles pilī., bet P. Zubovs Jonišķos.
1804. gadā grāfs Valerjans Zubovs mirst, pēc viņa nāves Rundāles pili manto brālis kņazs Platons Zubovs (1867-1822),
Neilgi pirms savas nāves apprecēja kāda lietuviešu saimnieka Ignāta Valentinoviča meitu Teklu, kopā ar kuru viņš apmetās uz dzīvi Rundāles pilī. Pēc Zubova nāves 1822. gadā Tekla apprecējās ar jauno grāfu Andreju Šuvalovu un abi dzīvoja Rundāles pilī. P.Zubovam esot palikuši daudz ārlaulības bērnu, bet pēc viņa nāves lielās bagātības dalījuši un ķildojušies brāļu bērni.

Žagres muiža 1857 gadā muižu... Autors: rasiks Lietuvas latvieši (2)

Žagres muiža. 1857. gadā muižu no Platona Zubova brāļa dēla nopirka Dmitrijs Nariškins. Man saglabājusies viena mana radinieka līecība ar roku rakstīta bībelē kā 1904. gadā aizgājis pie lielkunga Nariškina strādāt par klētsvagaru jeb Magaziniera palīgu. Vecajās bībelēs priekšējās lapas bija tukšas un paredzētas dzimtas locekļu svarīgāko notikumu pierakstiem.

215 0 3 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0