local-stats-pixel

Lietuvas latvieši (2)3

 206  0

Iepriekšējās daļas var izlasīt
Lietuvas latvieši
http://spoki.tvnet.lv/vesture/Lietuvas-latviesi-1/690782

Turpinājums http://spoki.tvnet.lv/vesture/Lietuvas-latviesi-3/691613

Lasot dažādu laiku dokumentus, rodas vairākas versijas par latviešu nokļūšanu tagadējās Lietuvas teritorijā. Viena no tām, ka līdz 9. gadu simtenim senprūši, leiši, latvji bija viens veselums - tie runāja vienā valodā. Turpmākjos laikos vācu, poļu. krievu varas un nemitīgie kari par izeju uz Baltijas jūru, stipri iespaidoja tos. Jau minēju, ka senprūši jau 17. g.s. bija pārvācojušies, turpmāk runa būs par leišiem un latviešiem. Kā otrs svarīgākais iemesls man šķiet smagais dzimrbūšanas periods toreizējā Kurzemes un Vidzemes guberņās. Izmisuma dzīti daudzi dzimtļaudis vienkārši bēga uz leišiem, jo tur dzīves apstāķļi bija brīvāki.
Ja ieskatāmies Latvijas un Lietuvas muižu un piļu vēsturē, ieraudzīsim vēl svarīgu faktu - daudzi muižu un piļu īpšnieki ir vieni un tie paši. Te jāmin Mēdemu, Keizerlingu , Rennes dzimtu īpšumi Kurzemē un Lietuvā. No citiem avotiem lasu, ka Mažeiķu–Sedas–Laižuvas rajonā latvieši ieceļojuši pēc 1860. gada no Liepājas, Aizputes un Kuldīgas apriņķa kā lauksaimnieki. Alkišku–Akmenes–Vegeres rajonā latvieši ieceļojuši ap 1820. gadu no Jelgavas apkārtnes mežu ciršanas darbos. Papiles–Telšu rajonā pēc muižnieka veiktās mežu izciršanas 1889.–1890. gadā zeme tika pārdota ienācējiem no Jelgavas un Bauskas apriņķa. Tādā pašā veidā latvieši pēc mežu izciršanas iepirka zemi arī citur. Arī mans sencis pēc nostātiem bijis mežsargs un ienācis no Pienavas. Latvijas muižnieki iepirkuši lētus mežus Lietuvā, cirtuši tos, būvējuši jaunas muižas un par labākiem speciālistiem un strādniekiem uzskatījuši latviešus un tos arī aicinājuši pārvietoties.
1897. gada tautas skaitīšanā Kauņas guberņā tika konstatēti 35 188 latvieši. Lielākā daļa no viņiem dzīvoja Kurzemes guberņas pierobežā. bet bija arī iekšzemē. Robežu maiņas starp Lietuvu un Latviju ienesa nelielas korekcijas pierobežā. Cik var noprast, vislielākā pārvietošanās notikusi 18.-19. g. s.
Salīdzinot teikto ar baznīcu grāmatu ierakstiem, mani senči un arī tuvākie radi un kaimiņi jau tur reģistrēti 1859. g. Daļa baznīcu grāmatu kara laikā uzlidojumā gāja bojā. Iespējams, ka bijuši vecāki ieraksti, jo Kurzemei pirmie ir ap 1730. gadu.
Rods jautājums - kas un kad tādā katoļticīgo zemē uzcēlis tik lielas un skaistas luterāņu baznīcas?
Atbilde un turpinājums bildēs.

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 3

0/2000

te jau ir ļoti smalks pētījums emotion

iebilde tik šim teikumam, bet tas, iespējams, citā kontekstā domāts: ..līdz 9. gadu simtenim senprūši, leiši, latvji bija viens veselums - tie runāja vienā valodā.

 0  0 atbildēt

Krievu kareivji nebija vācu armijā,1.pasaules karā cīnījās samērā bruņinieciski un kritušos pretiniekus apglabāja ar cieņu

 0  0 atbildēt