Kā būtu bijis, ja notiktu savādāk? Ja princi Ferdinandu nenoslepkavotu, vai I pasaules karš būtu sācies? Varbūt atrastu citu ieganstu. Lai arī tas bija izšķirošs mirklis, tas nebija cēlonis. Lai arī nevaram iztēloties kāda būtu dzīve, ja viens vai otrs notikums būtu noticis citā vietā vai laikā, dažus mirkļus
ar zināmu noteiktību var uzskatīt par noteicošajiem, it īpaši, ja tās ir acīmredzamas kļūdas. Taču šāds uzskats liek domāt, ka pasaule ir haotiska, bez iespējām kaut ko saplānot. Viss atrodas gadījumā varā. Otra galējība, kas ļauj atbrīvoties no atbildības par notikušo. Ņūtons paziņoja, ka visu var aprēķināt, bet 20.gs. uzzinājām, ka viss ir relatīvs. Vai vēsture ir gadījumu spēle vai arī aiz tās stāv nezināmi spēki ar savu attīstības plānu?