Esmu dzimis Balvos, dzīvoju Rīgā, Kuprava blakus maniem laukiem, ir viņa spoku pilsēta, bet tāpat mīļa man, katru vasaru vismaz 5 reizes tur aizbraucu. Interesanti paskatīties tomēr uz viņu. PSRS laikā, kad tā rūpnīca darbojās, Kuprava bija bagāta un ļoti, ļoti apdzīvota pilsēta, visas tās mājas, kuras redzat bija pārbāztas ar iedzīvotājiem, kuri strādāja rūpnīcā. Kad izmira rūpnīca līdz ar to arī Kurpava sāka izmirt. Rūpnīcā ražoja labākos ķieģeļus, skola un ēdnīca, kuru redzat 6 un 7 bildē ir būvētas no tiem pašiem ķieģeļiem. Līdz ar rūpnīcas izmiršanu, mazinājās iedzīvotāju skaits Kupravā, jo tur vairs nebija ko darīt un pasliktinājās pasažieru skaits vilcienos no Rīgas uz Abreni, tapēc sākumā vilciena ceļu saīsināja līdz Vecumiem un tad nogrieza līdz Gūlbenei 1999. gadā. To jau gribēja darīt 1992. gadā, kad tieši rūpnīca izputēja, bet tomēr līdz 1999. gadam noturējās. 2009. gadā nojauca sliedes no Abrenes līdz Gulbenei, Kupravā arī vairs nav dzelzceļa. 1 Bildē kādus gadus 10 atpakaļ tieši no tā mājas stūra jumta nokrita kāds zēns, kurš ar saviem draugiem spēlējās uz pamestajām rūpnīcām, miris. Gribēja no jumta nomest kādu vecu trubu, truba aizrāva viņu sev līdzi.