Sveiki spoki.lv lietotāji! Šoreiz atkal no manīm jauns raksts un šoreiz par Latvijas personībam! :)
Latvijas personības, kuras vajadzētu zināt Latvijai5
160
3
Vaira Freiberga – Vīķe (1937)
Latvijas Valsts prezidente (1999-2007). Dzimusi Rīgā. Otrā pasaules kara beigās bēgļu gaitās nonāca Vācijā. Skolas gaitas sāka Vācijā, turpināa Marokā. 1954. g. ģimene pārcēlās uz Kanādu. Beidza Toronto Universitāti ar maģistra grādu psiholoģijā (1960). Doktora grādu ieguva 1965. g. Strādājusi Monreāls Universitāte par pasniedzēju. Darbojusies arī dažādās Kanādas valsts organizācijas. Bija Latvijas institūta direktore. Pārvalda latviešu, angļu, vācu, franču, spāņu valodu. Nozīmīgi latviešu folkloras pētījumi (Saules dainas u.c.). Apbalvota ar I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 27 dažādu valsts apbalvojumiem, piešķirti desmit Goda doktora grādi.
Miķelis Valters (1874-1968)
Latvijas diplomāts, valsts zinību doctors, iekšlietu ministrs (1918-1919). Dzimis Liepājā. Studējis Cīrihes Universitātē. 1903. g. Šveicē kopā ar citiem emigrantiem laikrakstā “Proletārietis” pauda ideju par neatkarīgu Latviju. Rīgā atgriezās 1915. g. Kopā ar K. Ulmani 1917. g. Valkā nodibināja politisko partiju Zemnieku savienība. Aktīvi piedalījās Latvijas valsts tapšanā. Bija pirmais iekšlietu ministrs Pagaidu valdībā (1918-1919), pirmais Latvija diplomātiskais pārstāvis Itālijā. Bija Lr sūtnis Francijā, Polijā, Belģijā. Miris Francijā.
Reklāma
Krišjānis Valdemārs (1825-1891)
Latviešu sabiedrisks darbinieks, publicists, rakstnieks, viens no jaunlatviešu kustības vadītājiem. Dzimis Ārlavas pagastā Kurzemē. Beidzis Tērbatas Universitāti. Bija laikrakstā “Pēterburgas Avīzes” izdevējs. Vērsās pret gara tumsību un vācu muižniecību. Aicināja latviešus kļūt par jūrniekiem, 1864. g. nodibināja Ainažu jūrskolu. Aicināja vākt latviešu folklore. Miris Maskavā, apbedīts Rīgā. VIņa piemiņa tiek godināta Ainažu jūrniecības muzejā. Rīgā viņa vārdā nosaukta iela.
Jukums Vācietis (1873-1938)
Latviešu strēlnieku 5. Zemgales piulka komandieris Pirmā pasaules kara laikā. Dzimis Jaunlutriņu pagastā Kurzemē. Beidzis Pēterburgas Ģenrālštāba akadēmiju (1900). Dienēja cara armijā. 1919. g. bija Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas armijas komandieris. Krievijas Pilsoņu kara laikā bija Sarkanās armija spirmais virspavēlnieks, komandēja karaspēku vairākās frontēs. Pēc Pilsoņu kara palika Padomju Krievijā, vēlāk PSRS. Strādāja par pasniedzēju militārās mācību iestādēs. 1938. g. viņu kā “tautas ienaidnieku” apcietināja un nošāva.
Kārlis Ulmanis (1877-1942)
Pirmais Latvijas Ministru prezidents (1918-1921). Ministru prezidenta amatu ieņēma arī 1925-1926, 1931.03.-1931.12.,1934.03.-1940.06. Dzimis Bērzes pagastā Jelgavas apriņķī. Studējis ASV un Vācija. Ieguvis lauksaimnieka izglītību. 1917. g. nodibināja partiju Zemnieku savienība. Lieli nopelni neatkarīgas Latvijas valsts dibināšanā un nosargāšanā Brīvības cīņu laikā. 1934. g. 15. Maijā izdarīja valsts apvērsumu, atlaida Saeimu, izveidoja autoritāru režīmu. Beidzoties Valsts prezidenta A. Kvieša pilnvaru termiņam, K. Ulmanis pārņēma abus amatus. 20. gs. 30. gados Latvijas ekonomikā bija vērojama augšupeja. Sākoties padomju okupācijai, 1940. g. 17. jūnijā K. Ulmanis atstādināja no Ministru prezidenta pienākumu pildīšanas, bet 1940. gada 21. Jūlijā – arī no Valsts prezidenta pienākumiem. 22. jūlijā K. Ulmani deportēja uz PSRS. Viņš mira izsūtījuma Krasnovodskas cietuma slimnīcā Turkmenistānā. Dzimtajās mājās “Pikšās” atvērts muzejs, Rīgā ir piemineklis un Ulmaņa gatve.
Tev patiks šie raksti
