Latvija senatnē 42

 Karostas katedrāles projekta autori ir Pēterburgas arhitekts Sergejs Geļenzovskis un Vasīlijs Kostjakovs. Tās konstrukcija ir unikāla - tai nav kolonnu. Visu milzīgo piecu kupolu masu tur četras krustojošās arku velves. Dievnams iesvētīts par godu jūrnieku aizstāvim svētajam brīnumdarim Nikolajam 1903. gadā. Svinīgajā ceremonijā piedalījās Krievijas imperators, viņa ģimenes locekļi un izcili valstsvīri. Karostas katedrāle ir viens no lielākajiem pareizticīgo dievnamiem Latvijā. Padomju gados katedrāle tika smagi izpostīta – tajā ierīkoja gan sporta zāli, gan kinoteātri, līdz ar to izjaucot visu skaisto dievnama interjeru. Tikai 1994. gadā to atdeva ticīgajiem, un tagad tas piedzīvo savu augšāmcelšanos.

 Gulbju dīķa veidošana un arī parka iekārtošana bija toreizējā pilsētas galvas Kārļa Ūliha iecere. Pēc Marka Paula Berči plānojuma 1902. gadā izveidoja Gulbju dīķi. Gulbju dīķis ar saliņu un tempļveida lapeni ietilpst 1902. gadā celtās cara Nikolaja vārdā nosauktās peldu iestādes ansamblī. Uz saliņu Gulbju dīķī varēja nokļūt no abām pusēm pa diviem tiltiņiem, bet uz tās atradies neliels tējas paviljons. Apkārtējo māju iedzīvotāji un vasarnīcu iemītnieki siltajos vasaras vakaros tur pulcējušies, lai padzertu tēju, patērzētu un laiski paklausītos mūzikas skaņās, kas atplūda no Kūrmājas. Ir zināms, ka dīķa gultne izklāta ar apaļiem, ļoti piemērotiem akmeņiem, taču pēc Otrā pasaules kara, iespējams, mainoties gruntsūdeņu līmenim, ūdens līmenis krities arī dīķī.

 Kuģu būve un remonts Liepājā aizsākās 20. gadsimta sākumā līdz ar cariskās Krievijas jūras spēku bāzes izveidi. Liepājā ir gan remontēti un būvēti kuģi, gan Latvijas Pirmās brīvvalsts laikā būvētas lidmašīnas. Kopš Otrā pasaules kara, Liepājai kļūst par slēgtu ostu. Liepāja kļūst par vienu no galvenajām Padomju Savienības Jūras kara flotes Baltijas jūras remonta bāzēm. Šodien Liepājā darbojas divas kuģu remonta un būves rūpnīcas.

 Nocietinājums ir Liepājas cietokšņa sastāvdaļa. Laikā no 1893. līdz 1904. gadam izbūvēja plašu kara ostu ar atbilstošu infrastruktūru, kuģu remonta darbnīcām ar lielu sauso doku, veselu kara pilsētiņu ar karavīru kazarmām, virsnieku dzīvojamiem namiem. Apkārt pilsētai izbūvēja grandiozu cietokšņu sistēmu, kas prasīja 10000000 rubļu zeltā. Taču jau cietokšņa celtniecības laikā, kad atvēlētie līdzekļi bija iztērēti, paši būvētāji sāka pierādīt, ka ne cietoksnis, nedz kara osta no aizsardzības viedokļa nebūs noderīgs. 1908. gadā Liepājas cietoksni likvidēja. Artilērijas baterijas, pazemes būves un pulvera noliktavas mēģināja spridzināt, taču tas nedeva gaidīto rezultātu un tā cariskās Krievijas jaunākā un modernākā cietokšņa paliekas ir saglabājušās līdz mūsdienām. Karostas platība ir 19 kvadrātkilomeri un tā paredzēta ap 20 000 iedzīvotājiem un militārpersonām. Tikai 1994. gadā, reizē ar Padomju armijas militārpersonu aiziešanu no Liepājas, Karosta pirmo reizi savas pastāvēšanas laikā pārtapa par civilu teritoriju, par pilsētu, kas pieejama ikvienam.