Peldu iestāde celta 1902. gadā pēc Maksa Paula Berči projekta. Kad 19. gadsimta sākumā Liepāja izveidojās par populāru kūrortpilsētu, Peldu iestāde bija iecienīta veselības uzlabošanas vieta Eiropas un Krievijas aristokrātu aprindās. Jaunajā iestādē bija 30 greznas istabas, kas aprīkotas ar siltām jūras vannām, nodaļu ūdensdziedniecībai, garaiņu romiešu un īru pirtīm. Sanatorija darbojās līdz 1994. gadam.
Reklāma
Liepājas Pētera jeb Vecais tirgus 20. gadsimta 20. gados. Tirgošanās šajā vietā notika jau no 16. gadsimta 60. gadiem, turpat bija arī sevišķi bīstamu ļaundaru soda vieta jeb "negodīgo ļaužu soda vieta" (pēdējais nāvessods tirgus laukumā tika izpildīts 1792. gadā). Pētera tirgus sākotnēji 1797. gada Liepājas plānā minēts ar nosaukumu „Alter Markt” jeb Vecais tirgus. 1861. gadā par pilsētas līdzekļiem uzbūvēja divus slēgtus paviljonus, kuros pārdeva gaļu. Tā kā tirgus sāka traucēt transportam, to 1908. gadā nolēma pārvietot kazarmu vietā. 1910. gadā tirgu iesvētīja un pārdēvēja par Pētera tirgu, un tas sāka darboties jaunajā vietā. Izdevīgā novietojuma dēļ tirgus drīz vien kļuva par pilsētas centrālo tirgus laukumu. Tirgus centrālā paviljona ēka un halle ir pilsētas nozīmes kultūras piemineklis. 1938. gadā tirgu pārdēvēja par Kuršu tirgu. 1946. gadā līdz ar varas maiņu to pārņēma Latvijas PSR Tirdzniecības ministrijas Tirgu pārvalde. No 1965. gada 8. februāra bija Latvijas PSR Patērētāju biedrību savienības Galvenās kolhozu tirgus pārvaldes uzņēmumu "Liepājas Centrālais kolhozu tirgus". No 1992. gada 6. marta tas bija Latvijas kopdarbības centrālās savienības "Turība" uzņēmumu "Liepājas tirgus". Pētera tirgus nosaukumu tas atguva tikai 1996. gadā, kad "Turība" kopā ar Liepājas domi izveidoja akciju sabiedrību "Pētertirgus". Tas joprojām ir lielākais tirgus Liepājā.
Liepājas osta un bāka 20. gadsimta 20. gados. Bāka izbūvēta pirms ostas labiekārtošanas 19. gadsimta beigās. Atklāta 1868. gadā, tās augstums ir 32,4 m. Bākai ir konisks čuguna tornis ar galeriju un stikla laternu augšējā daļā, kas līdz saglabājusies līdz mūsdienām bez būtiskām pārmaiņām. Torņa diametrs pie zemes ir 6,03 metri, virsotnē – 3,36 metri. Bākas tornim ir vienāda platuma sarkanu un baltu līniju krāsojums. Uguns augstums 31,2 m virs jūras līmeņa. Balta zibšņu uguns (3 s deg, 3 s pārtraukums). Gaismas signāls redzams 16 jūras jūdžu attālumā. Mūsdienās bāka ir ieguvusi valsts nozīmes industriālā pieminekļa statusu. Liepājas osta 19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā. Osta laikā no 1890. līdz 1897. gadam tika izbūvēta par vienu no labākajām un lielākajām Krievijas impērijas ostām un bija trešā nozīmīgākā osta Baltijā tūlīt aiz Pēterburgas un Rīgas. Kopš 1906. gada uzturēja kuģu satiksmi arī ar Ņujorku, vēlāk arī ar Halifaksu, taču kara dēļ nepaspēja realizēt kuģu satiksmes atklāšanu ar Dienvidameriku. Liepāja bija pirmā Latvijas osta, kurai nācās ciest I pasaules karā - 1915. gadā pēc vairākkārtējas apšaudes to ieņēma vācu karaspēks. 1919. gadā, kad Rīgu ieņēma lielinieki, Liepājas ostā uz kuģi "Saratov" pārcēlās un 6 mēnešus uzturējās Latvijas pagaidu valdība ar K. Ulmani priekšgalā. Pēc I pasaules kara ostas apgrozījums sasniedza tikai nelielu daļu no pirmskara apgrozījuma. 1931. gadā tika likts pamatakmens Liepājas Brīvostai t. s. Jaunajā ostā, un sākās tranzītpreču ievešana. 1939.gada 23. oktobrī saistībā ar 1939. gada 5. oktobrī parakstīto Latvijas bāzu līgumu ar PSRS Liepājā ienāca PSRS karaspēka daļas - Liepājas ostā iebrauca PSRS kara flotes eskadriļa, bet Latvijas kara flotes kuģi bija spiesti Liepāju pamest un doties uz citām Latvijas ostām. Liepājas osta cieta II pasaules kara laikā. Tā kā 1967. gadā osta kļuva par PSRS militāro objektu, tā bija noslēgta no ārpasaules un ietilpa aizliegtajā zonā. Darbu turpināja tikai zvejas osta. Pēc neatkarības atgūšanas tika plānota PSRS atstātās militārās teritorijas un uz PSRS iekšējiem pasūtījumiem orientētās ostas pārstrukturēšana. 1997. gadā ar Latvijas Saeimas likumu tika izveidota Liepājas speciālā ekonomiskā zona un sākās ostas modernizēšana.
Reklāma
Liepājas Nikolaja ģimnāzijas ēku uzcēla 1884. gadā pēc arhitekta Marka Paula Berči projekta (Vilhelmīnes iela 4). 1920. gadā te savu darbību uzsāk otra vidēji tehniskā skola Latvijā – Valsts Liepājas tehnikums. Padomju laikā Valsts Liepājas tehnikums bija Politehnikums, savukārt šobrīd tajā mācās Rīgas Tehniskās universitāts Liepājas filiāles studenti.
Reklāma
Ugunsdzēsēju depo. Namā priekšplānā pašreiz atrodas Swedbanka, savukārt attēla labajā pusē redzamais depo tornis tika nojaukts pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu pirmajā pusē, kad tika būvēta tramvaju līnija.