Un samtenīti (Coenonympha pamphilus)
Divas sugas – purva samtenis (Erebia embla) un lielais silsamtenis (attela) – iekļautas Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā.
Un samtenīti (Coenonympha pamphilus)
Divas sugas – purva samtenis (Erebia embla) un lielais silsamtenis (attela) – iekļautas Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā.
Zeltainīši jeb kā agrāk šo dzimtu dēvēja zilenīši (kā pareizi šo dzimtu saukt zinātnieki strīdās vēl joprojām) ir nelieli, bet spilgti tauriņi. Spārni tumši vai spilgti, galvenokārt zili, violetzili vai oranžsarkani. Spārnu krāsojumā un zīmējumā vairākumam sugu izpaužas dzimumu dimorfisms. Zeltainīši izplatīti visā pasaulē (~3500 sugu). Latvijā konstatēta 31 suga.
Brūnais zeltainītis (attela)
Dzimtu iedala 3 apakšdzimtās: zeltainīši , 6 sugas, parastākā suga – parastais zeltainītis.
Zilenīši , 19 sugas, pļavās bieži sastopams parastais zilenītis
Sausos priežu silos sastopams lielais mārsilu zilenītis
Astainīši , 6 sugas, visizplatītākais ir aveņu astainītis.
Divas sugas – esparsetu zilenītis (attela, 1. kategorija) un brūnvālīšu zilenītis (Maculinea teleius, 3. kategorija) – iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā.
Brūnvālīšu zilenītis .
Viena no sugām bagātākajām dzimtām Latvijā ir sprīžmeši (~300 sugu). Dzimtas nosaukums radies no tā, ka šo tauriņu kāpuri pārvietojas „sprīžojot” , t. i. pievelkot vēdera kājas pie krūšu kājām, tādējādi izliecoties līkumā, tad atkal iztaisnojoties. Toties miera stāvoklī sprīžmeša kāpurs atgādina sausu zaru. Pieaugušie tauriņi aktīvi ir galvenokārt naktī un krēslas stundās. Viens no sprīžmešiem ir arī pie mums visvēlāk lidojošais tauriņš. Tas ir mazais salnsprīžmetis (Operophthera brumata). Šo tauriņu var novērot līdz iestājas pastāvīgs sals (parasti līdz novembra vidum). Šīs sugas kāpuri attīstās uz dažādiem kokiem un krūmiem, visbiežāk uz ozoliem un augļukokiem.