Tauriņi ir sugām viena no bagātākajām kukaiņu kārtām (pasaulē zināmas ~140 000 sugas, vairākums no tām izplatītas tropos). Latvijā konstatētas ~2400 sugas, kas pārstāv 69 tauriņu dzimtas. Pazīstamākās no tām ir dižtauriņi, balteņi, raibeņi, samteņi, zeltainīši, resngalvīši (Hesperidae) (šīs dzimtas var uzskatīt par dienastauriņiem, tālāk minētās – par naktstauriņiem), sfingi, vērpēji (Lasiocampidae), pāvači (Saturniidae), pūcītes, sprīžmeši, lācīši (Arctiidae), tinēji (Tortricidae), plakankodes (Oecophorinde), tīklkodes (Hyponomeutidae), kodes u. c. Pēdējās 4 minētās dzimtas pārstāv sīktauriņus, bet iepriekšminētās – lieltauriņus. 44 tauriņu sugas ir iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā.
Latvija sastopamie tauriņi!1
Krāšņākie tauriņi pieder pie dižtauriņu dzimtas. Vairākums sugu sastopamas tropos (pasaulē ~600 sugu). Latvijā konstatētas tikai 3 sugas. Biežāk sastopams (pēdējos gados gan aizvien retāk, tāpēc iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas 2. kategorijā) ir čemurziežu dižtauriņš (Papilio machaon).Viens no lielākajiem Eiropas tauriņiem, tā spārnu plētums sasniedz 70-90 mm. Šī tauriņa skaistie kāpuri barojas uz čemurziežiem, piemēram, noragām un rūgtdilēm.
So man palaimejas nobildet pie majas(mani foto),diezgan ilgi lavas fotosesijai :D
Latvijā čemurziežu dižtauriņš vairojas divas reizes gadā: pirmās paaudzes tauriņi novērojami maija vidū, jūnijā, otrās – jūlijā, augusta vidū. Sastopams atklātās teritorijās, pļavās, laukos, ceļmalās, retāk – meža pļaviņās. Pārziemo kūniņas stadijā. Čemurziežu dižtauriņi ir plaši izplatīti Palearktikā un Ziemeļamerikā. Pēdējos gados to skaits ir strauji samazinājies. Suga bija ierakstīta Sarkanajā grāmatā, tā ir likuma aizsardzībā lielākajā daļā Eiropas valstu. Tagad var izsaukt izbrīnu fakts, ka vēl 40.-60. gadu literatūrā čemurziežu dižtauriņu nereti atzīmēja kā kaitīgu kukaini, jo tā kāpuri var attīstīties uz dillēm un burkānu lakstiem. Latvijā čemurziežu dižtauriņš sastopams visā teritorijā, taču pēdējā laikā arī pie mums, tāpat kā citur, sastopams reti. Rīgas apkārtnē tas faktiski izzudis. Sugai nepieciešama stingra aizsardzība.
Savukārt cīrulīšu dižtauriņš (Parnassius mnemosyne) sastopams tikai dažu upju senlejās Kurzemē un ir iekļauts LSG 1. kategorijā.
Senākā literatūrā kā Latvijā sastopama suga minēta arī laimiņu dižtauriņš (Parnassius apollo). Tomēr domājams, ka šī suga no Latvijas faunas izzudusi jau 19. gs. sākumā.
Balteņi.Šīs dzimtas tauriņiem raksturīgi balti, dzelteni vai oranži, ar melniem plankumiem klāti spārni. Spārnu krāsā un rakstā bieži izpaužas dzimumu dimorfisms. Balteņu kāpuri parasti ir zaļgani, dažkārt ar gareniskām joslām; klāti ar bieziem, īsiem matiņiem. Latvijā konstatētas 14 balteņu dzimtas sugas (visā pasaulē ~1000 sugu). Starp balteņiem ir vairākas pie mums parastākās dienastauriņu sugas, piemēram, kāpostu baltenis (Pieris brassicae) un rāceņu baltenis (Artogeia rapae). Viens no pirmajiem dienastauriņiem, kuru var novērot jau agrā pavasarī ir krūkļu baltenis jeb citrontauriņš (Gonepteryx rhamni). Tie ir no ziemas miega atmodušies pārziemojušie īpatņi. Piecas no balteņu dzimtas sugām pieder dzelteņu Colias ģintij.
Krūkļu baltenis jeb citrontauriņš (Gonepteryx rhamni) ziemu pavada kā pieaudzis kukainis. Tas ir vienīgais dzeltenais tauriņš, ko redzam agri pavasarī. Citrontauriņš ir ļoti bieži sastopama suga, kuru var pamanīt lidojam jau pa lielu gabalu visdažādākajās vietās, tai skaitā pilsētās.
Ari patika iepozet!:D
Purva dzeltenis.
Rezdeedu baltenis.
Keersu baltenis.
Vairākums pie mums sastopamo dienastauriņu ir raibeņi. Tie sastopami ļoti dažādos biotopos. Īpatnēji tauriņi ir zaigraibeņi (Apatura). Šo tauriņu tēviņiem spārnus klāj ne tikai pigmentzvīņas, bet arī optiskās zvīņas, tāpēc spārniem ir zilviolets lāsojums. Latvijā ir 2 zaigraibeņu sugas – kārklu un apšu (attela) zaigraibenis. Lielākais raibenis Latvijā ir apšu raibenis (Limenitis populi) (mātītei spārnu izpletums var sasniegt 10 cm). Šos tauriņus nereti var novērot uz meža ceļiem pie lietus peļķēm. Abas sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā (2. kategorijā)