›

Latvija Krievijas impērijas sastāvā [2]2

68 0

1914. gadā 40 % no visiem Latvijas teritorijas iedzīvotājiem bija pilsētnieki. Lielākajā daļā Kurzemes un Vidzemes pilsētu iedzīvotāji vairākumā bija latvieši. Cara valdības rusifikācijas politikas un straujās rūpniecības attīstības rezultātā Rīgā un Liepājā pieauga krievu, kā arī poļu un lietuviešu iedzīvotāju skaits. Latgales pilsētās joprojām dominēja ebreji, kā arī krievi, baltkrievi un poļi.

20. gs. sākumā Latvijā bija 20 pilsētas. Strauji attīstījās rūpniecība. Uzņēmumos "Fēnikss´" un Krievu - Baltijas vagonu fabrika izgatavoja augstas klases dzelzceļa un tramvaja vagonus, kā arī lauksaimniecības mašīnas, iekšdedzes dzinējus. Krievu - Baltijas vagonu fabrika aizsāka sērijveida automobiļu un lidmašīnnu ražošanu Krievijā. Ķīmiskās rūpniecības uzņēmumi ražoja lakas, krāsas, minerāleļļas, mākslīgos mēslus un dažādus gumijas izstrādājumus. Fabrika "Provodņik", kur strādāja 16 000 strādnieku, bija lielākais uzņēmums ne vien Latvijā, bet arī lielākā gumijas fabrika visā Krievijā. 20. gs. sākumā Latvijā tika saražoti 5,5 % no Krievijas impērijas rūpniecības produkcijas kopvērtības, bet ķīmiskajā un gumijas rūpniecībā tie bija 17,7 %, kokapstrādē - 12,8 %, metālapstrādē - 9,9 %.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Latvijas lielrūpniecībā vadošās pozīcijas bija vietējiem vācbaltiešiem, kā arī ebreju uzņēmējiem. Viens no pazīstamākajiem krievu uzņēmējiem bija porcelāna un fajansa fabrikas īpašnieks Mihails Kuzņecovs. Latviešu rūpnieki galvenokārt darbojās kokapstrādes, kā arī minerālmēslu un pārtikas ražošanas jomā, piemēram, Augustam Dombrovskim piederēja kokzāģētava Vecmīlgrāvī. Daudziem Rīgas un Liepājas uzņēmumiem bija izveidojušies cieši sakari ar Rietumeiropas firmām.

Latvijas rūpniecībai gan izejvielu avoti, gan noieta tirgi bija ārpus Latvijas teritorijas. Kravu un pasažieru pārvadājumos galvenā loma bija dzelzceļa transportam. Jau 19. gs. otrajā pusē bija izbūvētas dzelzceļa līnijas no Rīgas uz Daugavpili, Jelgavu, Tukumu, Valku. Dzelzceļa būve veicināja ne tikai Rīgas, Daugavpils un Liepājas izaugsmi, bet arī saimniecisko rosību Cēsīs, Valmierā, Valkā, Rēzeknē un citās pilsētas. Pēc Ribinskas - Maskavas - Venstpils dzelzceļa pabeigšanas 1902. gadā uzplauka Venstpils osta. Lauku apvidos uzbūvēja šaursliežu dzelzceļu, piemēram, Liepāja - Aizpute, Stukmaņi (tag. Pļaviņas) - Vecgulbene un Vecgulbene - Valka. Līdztekus dzelzceļa transportam Latvijā izplatījās jauni, moderni transporta veidi. 1901. gadā Rīgā atklāja pirmo elektriskā tramvaja līniju pa Aleksandra (tag. Brīvības) ielu.

Pamazām attīstījās automobiļu... Autors: Fosilija Latvija Krievijas impērijas sastāvā [2]

Pamazām attīstījās automobiļu transports. 1910. gadā Latvijā bija 1243 automobiļi un 40 motocikli. Taču šoseju kopgarums 20. gs. sākumā Vidzemē bija trīs, bet Kurzemē - sešas reizes mazāks nekā dzelzceļu kopgarums šajos Latvijas novados.

Reklāma

Rupnīcu strādnieku pamatmasu... Autors: Fosilija Latvija Krievijas impērijas sastāvā [2]

Rupnīcu strādnieku pamatmasu veidoja no laukiem uz pilsētām pārcēlušies Vidzemes un Kurzemes iedzīvotāji, liela daļa strādnieku bija arī no Kauņas, Viļņas, Vitebskas, Pleskavas un citām Krievijas guberņām. Līdzās strādniekiem vīrišiem uzņēmumos strādāja arī sievietes, pat 12 līdz 15 gadus veci bērni vai pusaudži. Darbadienas garums parasti bija vienpadsmit stundas.

Izglītību pilsētās varēja... Autors: Fosilija Latvija Krievijas impērijas sastāvā [2]

Izglītību pilsētās varēja iegūt valsts elementārskolās, privātās skolās, ģimnāzijās un reālskolās. Par macībām bija jāmaksā.

Rīgā darbojās viena no... Autors: Fosilija Latvija Krievijas impērijas sastāvā [2]

Rīgā darbojās viena no labākajām tālaika tehniskajām augstskolām - Rīgas Politehniskais institūts. 20. gs. sākumā akadēmiskā izglītība bija vīriešu privilēģija, bet arī sievietēm bija vēlme studēt, un dažas uzņēmīgākās to arī īstenoja, galvenokārt ārzemēs.

Reklāma