Un ja es, nedod Dievs, nomiršu, tad es gribētu doties uz debesīm un pajautāt kādam, kas tur ir pie teikšanas: – Hei, kas tad īsti bija labi un kas – slikti?
Bet, kas gan ir dzīve, ja ne bezgalīga aizņemšanās un aizdošana, ņemšana un došana?
Reklāma
Protams, ir vēl viens iemesls par karu nerunāt – karu nevar ar vārdiem izstāstīt.
Ciktāl tas attiecas uz mani, evolūcija var iet ellē. Mēs esam nāvīgi ievainojuši šo jauko, dzīvību uzturošo planētu – vienīgo visā Piena Ceļā – ar nieka gadsimtu ilgām transporta orģijām. Mūsu valdība iet karā pret narkotikām, ko? Lai viņi pakaro pret benzīnu. Tas gan dod postošu kaifu! Ielej mazlietiņ savā masīnā un varēsiet maukt ar simt jūdzēm stundā, sabraukt kaimiņa suni un saraustīt atmosfēru lupatās. Hei, ja jau mēs ša vai tā esam iebāzti homo sapiens ādās, kāpēc tik ilgi čakarēties? Uzlaidīsim gaisā šito bodīti. Vai te kādam ir atombumba? Kam tad mūsdienās nav atombumba?
Humors ir gandrīz fizioloģiska reakcija uz bailēm.
Reklāma
Es redzēju Drēzdenes sagraušanu. Es redzēju, kāda šī pilsēta bija pirms tam, un tad iznācu no bumbu patvertnes un ieraudzīju, kāda tā bija pēc tam, un vienīgā reakcija, protams, bija smiekli. Dievs zina, ka dvēsele tā meklē atvieglojumu.
Dievs, dod man vēsu prātu pieņemt visu, ko nespēju ietekmēt, spēku ietekmēt visu, ko spēju un gudrību vienmēr atšķirt vienu no otra.
Divi galvenie Visuma virzītāji ir Laiks un Veiksme.
Reklāma
Tev patiks šie raksti
