Kamuflāža, pazīstama arī kā "razzle-dazzle" jeb maskējošais krāsojums tika plaši izmantota 1. pasaules kara laikā, krietni mazāk 2. pasaules karā un pēc tam. To radīja britu mākslinieks Normans Vilkinsons 1. pasaules kara laikā. Tāpat kamuflāžas zīmējumu radīšanā piedalījās skotu zooloģists Grahams Kerrs. Tie sastāvēja no sarežģītiem rakstiem ar dažādiem ģeometriskiem elementiem un kontrastējošām krāsām, kas viena otru šķērsoja un pārtrauca.
Atšķirība no citiem maskēšanās veidiem, kamuflāžai vajadzēja nevis noslēpt kuģi, bet neļaut saprast mērķa izmērus, ātrumu un virzienu. Kā Vilkinss paskaidroja 1919.g. tad viņa mērķis ir vairāk apžilbināt pretinieku par kuģa virzienu, lai tas varētu sliktāk nomērķēt nevis netrāpītu šaujot.
Maskējumu sāka lietot Admiralitāte Lielbritānijā un vēlāk ASV jūras kara flote. Katra kuģa maskējums bija unikāls, lai izvairītos no kuģu klasifikācijas un to atpazīšanas. Tā rezultātā radās ļoti daudz dažādu rakstu, bet, vai tie bija efektīvi, nebija viennozīmīgas atbildes. Pārāk daudz bija mainīgo, padarot neiespējamu to efektivitātes izvērtēšanu, kā ari bija grūti noteikt, kuras krāsu shēmas iedarbojās.
Maskējumiem bija negaidīts blakusefekts. Tas piesaistīja tādu mākslinieku kā Pikaso uzmanību un viņš apgalvoja, ka kubisti to ir izdomājuši. Edvards Vadsvorts, kas uzraudzīja kuģu maskējumu krāsošanu, pēc 1. pasaules kara uzkrāsoja audeklu sēriju ar kamuflāžas kuģiem.
