local-stats-pixel

Kuģa Queen Elizabeth bojāeja3

Lūdzu izsakiet savu viedolki, ja jums patīk šādi interesanti raksti un vēlaties uzzināt vēl par daudziem 20. gadsimta kuģu negadījumiem tad sakat!

Vēl interesanti raksti http://spoki.tvnet.lv/vesture/Vai-zinajat-par-Lusitania/689201

http://spoki.tvnet.lv/vesture/Kas-Bija-sis-Lidojosu-valu-gadsimts/689059">http://spoki.tvnet.lv/vesture/Kas-Bija-sis-Lidojosu-valu-gadsimts/689059

http://spoki.tvnet.lv/aktuali/Zinamais-par-Titaniku/418313">http://spoki.tvnet.lv/aktuali/Zinamais-par-Titaniku/418313

1938. gada 27. septembrī Anglijas karaļa Džordža VI dzīvesbiedre deva jaunajam kuģim savu vārdu, un pasaulē lielākais pasažieru kuģis Queen Elizabeth no eliņa ieslīdēja ūdenī. 314,25 m garais un 36 m platais Queen Elizabeth bija par 3,65 m garāks nekā tā "vecākā māsa" Queen Mary. Ar savu 83 673 bruto reģistra tonnu tilpību jaunais kuģis pārspēja franču Normandie par 250 tonnām.

Queen Elizabeth varēja uzņemt 2300 pasažieru un 1200 apkalpes locekļu. Uz kuģa bija 14 klāji. Lai gan motoru kopējā jauda sasniedza 200 000 zirgspēku, Queen Mary ātruma rekords netika pārspēts. Queen Mary 1938. gadā šķērsoja Atlantijas okeānu, braucot no rietumiem uz austrumiem, 3 dienās, 20 stundās un 42 minūtēs, sasniedzot vidējo ātrumu 31,69 mezgli.

Sākoties Otrajam pasaules karam, Queen Elizabeth atradās Glāzgovā, Klaidas krasta piestātnē, kur tam bija paredzami remontdarbi. Piestātne bija aizņemta, jo tur būvēja kreiseri Duke of York. Nācās izvēlēties - sākt Queen Elizabeth remontu vai atdot kuģi izjaukšanai.

Vinstons Čērčils, tolaik Britu Admiralitātes pirmais lords (Lielbritānijas jūras kara ministrs), nolēma kuģi glābt un 1939. gada 2. novembrī deva rīkojumu jūrniecības ministrijai turpināt Queen Elizabeth remontdarbus vismaz tik ilgi, lai tas būtu derīgs iziešanai jūrā. Neatliekamie darbi tika turēti lielā noslēpumā. Tajā pašā laikā, zinot, ka visur atrodas vācu aģenti, kas informē Berlīni par kuģa būves gaitu, lietišķu slepenas rīcības plānu izstrādāja Ņujorkā (kur jau stāvēja noenkurojies Queen Mary). Acīmredzot spiegus interesēja, kur iespējams iegūt jaunu ātrgaitas tvaikoni. Tika izplatītas baumas, ka Queen Elizabeth uzsāks izmēģinājuma braucienu līdz Sauthemptonai.

Kuģa drošakai izbraukšanai no ostas bija jāizvēlas lielākā paisuma brīdis. 1940. gada 26. februārī pelēki krāsoto Quenn Elizabeth steigā aizvilka uz apmēram 13 jūdzes attālo upes grīvu. Lai samazinātu iegrimi, bija izkrautas visas glābšanas laivas. Upes grīvā laivas tika atkal iekrautas tvaikonī, un agrā 2. marta rītā tas uzsāka reisu nevis uz Sauthemptonu, bet gan pāri Atlantijas okeānam. Uz Queen Elizabeth atradās visi 400 apkalpes locekļi, kas bija apmetušies vēl neiekārtotajās luksuskajītēs. Dienā, kad pēc nostāstiem kuģim vajadzēja sasniegt Solentu (jūras šaurumu pie Sauthemptonas), Vācija sāka šauruma bombardēšanu. Kā redzams, Britu admiralitātesrīcība attaisnojās.

7. martā ceturksni pirms pieciem tvaikonis noenkurojās Ņujorkas ostā pie 90. piestātnes - tieši blakus Queen Mary, kas bija ieradies jau pirms 16 mēnešiem.

"Ir daudz jūras leģendu par kuģu ierašanos mūsu ostā un par atiešanu no tās," rakstīja laikraksts "New York Times", "bet vai pat vecākie lasītāji atceras kaut ko tādu, ko iespējams salīdzināt ar pasaules lielākā un ātrākā pasažieru kuģa nepamanīto ierašanos?"

Abus lielos Anglijas pasažieru kuģus, kas kara laikā pārvadāja 1,6 miljonus karavīru, no Vācijas zemūdenēm glāba ne tikai lielais ātrums, bet arī tas, ka to braucienu maršruti un galapunkti, par laimi, netika izpausti.

Šeit izdarīsim nelielu atkāpi un pievērsīsimies Queen Mary liktenim.

Otrā pasaules kara laikā Austrālijas kara vienības pa Sarkano jūru nogādāja kuģi Ziemeļāfrikā, turklāt dažos reisos uz Queen Mary atradušies 15 000 karavīru. Queen Mary piedzīvojas daudz bīstamu katastrofu, kas kaitēja tā prestižam. 1942. gada sptembrī kuģis, uz kura atradās 11 000 amerikāņu kravīru, devās no Ņujorkas uz Glāzgovu Skotijā. Lielāko ceļa daļu Queen Mary nācās veikt vienam, tikai reisa pēdējā posmā tam pretī tika sūtīts vieglais kreiseris Curacao. Abi kuģi stikās 1942. gada 2. oktobrī netālu no Īrijas ziemeļu krasta. Lai izvairītos no vācu zemūdenēm, Queen Mary pārvietojāszigzagveidīgi. šādi kuģis piecas stundas, laiks bija skaidrs un redzamība laba. Pulksten 14.10 no vieglā kreisera pamanīja, ka kuģi bīstami pietuvojušies viens otram. Lai gan abi steidzīgi mainīja kursu, bija jau par vēlu. Pulksten 14.12 Queen Mary ar aso priekšvadni ietriecās vieglā kreisera bortā. Sadursme bija tik stipra, ka Curacao pārlūza uz pusēm un nogrima Īrijas ziemeļkrasta tuvumā 40 jūdžu attālumā no Tori salas. No Cuaracao 430 apkalpes locekļiem gāja bojā 331. Pēc nelielas sūces novēršanas saviem spēkiem nonāca Glāzgovas ostā. Pēc kara kuģi pamatīgi izremontēja un atsāka regulāru līnijsatiksmi.

1967. gada 8. maijā Queen Mary un Queen Elizabeth kapteiņi saņēma rīkojumu atvērt aploksnes, kas kuģu seifos bija nogulējušas ilgu laiku. No vēstulēm kļuva skaidrs, ka tā gada rudenī tiks pārtraukti abu kuģu regulārie reisi.

Jau 31 gadu jūrā gājušais Queen Mary 1967. gada 16. septembrī no Saupthemptonas Anglijā devās savā 1000. un pēdējā līnijsatiksmes reisā uz Ameriku. Naktī uz 25. septembri, Atlantijas okeānā notika aizkustinoša Queen Mary, kas atgriezās no Ņujorkas, tikšanās ar Queen Elizabeth, kas devās uz Ņurjorku. Kuģi viens otru sveica ar gavilēm, bet maz bija pasažieru, kas zināja, ka tā ir divu "karalieņu" pēdējā tikšanās.

1967. gada 11. decembrī Queen mary tika pārvērsts par tūristu apskates objektu Longbīčas ostā(Kalifornijā).

Attīstoties lidmašīnu līnijsatiksmei, samazinājās arī Queen Elizabeth rentabilitāte, tādēļ to pārdevā ASV peldošas viesnīcas iekārtošanai. Taču šis mēģinājums nattaisnojās, un kuģi atkal pārdeva. 1968. gadā veco Queen Elizabeth par 3,2 miljoniem dolāru nopirka Honkongas kuģu īpašnieks Tungs, lai pārvērstu kuģi par "peldošu augstskolu". Kuģi, kas ieguva jaunu vārdu University, remontēja Honkongas ostā un to pārveidoja atbilstoši ķīniešu stilam.

Pabeidzot pārbūvi, 1972. gada 26. janvārī bija plānots izmēģinājuma brauciens. Bet svētdien, 9. janvārī, ap pulksten astoņiem no rīta negaidīti uz kuģa sākās ugunsgrēks. Neviens precīzi nezina, cik strādnieku tobrīd atradās uz kuģa. Parasti darbadienās remontdarbos piedalījās vairāk nekā 1500 strādnieku, bet tajā svētdienā bija paredzēti tikai nedaudzi darbi, tāpēc domājams, ka uz kuģa atradušies 700-800 strādnieku.

Pilksten 11.30 no kuģa apakšdaļas uguns pārsviedās uz vidējo klāju. Līdz ar to atteicās darboties visas ugunsdzēsības iekārtas. Sākoties ugunsgrēkam, daļa strādnieku glābšanas laivās kuģi atstāja. Daudzi ielēca ūdenī, kur tos uzņēma burulaivas un motorlaivas.

Uguns izplatījās ļoti ātri. Pacēlās melni dūmu mākoņi, karstums bija neciešams. Pēc piecām stundām kuģis sasvērās par 17 grādiem. No liesmojošā kuģa glābās pēdējie ugunsdzēsēji. Kuģis dega vairāk nekā diennakti. Tas, kas palika pāri no pasaulslavenā tvaikoņa, 10. janvārī iegrima ūdenī. Tā beidzās dīvainais ugunsgrēks. Pēc bijušo īpašnieku - angļu - uzskatiem, ugunij nevajadzēja tik ātri izplatīties uz kuģa, kura garums pārsniedza 300 metrus. Par laimi ugunsgrēks neprasīja cilvēku dzīvības, tikai 14 cilvēki guva apdegumus.

"Šoreiz tikām cauri samērā lēti," Honkongas ostā izteicās ugunsdzēsēji, kas piedalījās glābšanas darbos. Parasti tik lielā ugunsgrēkā sekas ir smagākas. Piemēram, tajā pašā Honkongas ostā 1971. gada 30. oktobrī lielapeldošā restorāna ugunsgrēkā, veicot pēdējos restorāna atvēršanas priekšdarbus, gāja bojā 34 strādnieki.

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 3

0/2000

Gribētos vairāk sādus rakstus , jo viņi ir interesanti un dažreiz kad nav ko darīt ir interesanti palasīt ko šaduemotion

 4  0 atbildēt

Interesanti.

 1  0 atbildēt

incigi bija lasit, bet shado rakstti nav mans favots...

 0  0 atbildēt