Kripatiņa vēstures17

Senajiem actekiem grūtnieces bija līdzvērtīgas cīnītājiem.

Acteki uzskatīja, ka sievietes, kuras mira, dzemdējot bērnu, nonāks debesīs tikpat priviliģēti kā vīriešu kārtas pārstāvji, kuri miruši kaujās.

Tieši šī uzskata dēļ dzemdībām acteku vidū tika likta augsta cena, un pret grūtniecēm izturējās tikpat nopietni un ar tikpat lielu godbijību kā pret kaujām. Respektīvi, jau tolaik acteku vidū katrai grūtniecei tika atvēlēta vecmāte, kura topošo māmiņu atbalstīja līdz pat jaundzimušā nākšanai pasaulē.

Neparastais deju drudzis Francijā, Strasbūrā.

Tas notika 1518. gada jūlijā. Kāda sieviete vienkārši izgāja uz ielas un sāka dejot. Pilnīgi tāpat - bez jebkāda muzikāla pavadījuma. Garāmgājēji pasmējās un veltīja aplausus šai sievietei.

It kā jau nekas briesmīgs - nu kam gan nav kādreiz uznākuši kādi melnie. Taču šī sieviete dejoja 6 dienas bez pārtraukuma. Šo pāris dienu laikā šai sievietes dejai pievienojās 34 cilvēki, taču pēc mēneša tie jau bija vairāki simti!!!

Ik dienu šīs mistiskās dejas laikā mira vidēji padsmit cilvēku, pārsvarā no sirdslēkmēm, insultiem un pārlieku lielā noguruma.

Pilsētas varas iestādes nolēma izveidot deju placi un uzaicināt muzikantus, šādi cerot apmierināt cilvēku vēlmi pēc pārlieku lielās vēlmes dejot. Taču bez rezultātiem.

Vēl pēc mēneša dejošana tik pat pēkšņi kā sākusies, tā arī izbeidzās, un dzīvi palikušie dejotāji devās mājās. Vēl joprojām nav zināms patiess iemesls šādai mistiskai rīcībai, taču ir vairākas teorijas, un viena no tām - šādu mistisku dejošanu izraisīja grūtie laiki un dzīves apstākļi. Nu, varbūt.

Karš, par kura esamību tika aizmirsts uz dažiem gadsimtiem.

1642-1651. gadā Lielbritānijā norisinājās pilsoņu karš, kura rezultātā notika varas maiņa un Lielbritānija no monarhijas kļuva par republiku. Zaudētājvara metās bēgt uz netālu esošajām Silli salām. Holande negribēja zaudēt izdevību, tādēļ pretim bēgļiem aizsūtīja pāris savas jūras flotes, tādā veidā cenšoties pielīst jaunajai Britāņu varai un izsist arī sev kādu labumu.

Taču Holandei par brīnumu zaudētāji bija paspējuši sagatavoties uzbrukumam, un satrieca holandiešu kuģus. Holande prasīja kompensāciju par nogremdētajiem kuģiem, taču bijušie monarhi to noraidīja. Tā nu pēc šī noraidījuma Holande 1651. gadā pieteica karu Silli salām. Taču nekāds trieciens netika dots ne no vienas, ne no otras puses, līdz...

... pēc 3 mēnešiem, Lielbritānija piespieda Silli salās esošajiem monarhiem padoties. Taču formāli karš starp Silli salām un Holandi turpinājās.

Līdz pat 1985. gadam, kad kāds vietējais Silli salu vēsturnieks Nīderlandes vēstniecībai pajautāja, vai karš starp abām tautām vēl pastāv. Vēstniecība par to nezināja un, kad sāka skatīt to jautājumu, saprata, ka šis karš notiek jau 335 gadus.

Un 1986. gada 17. aprīlī tika pasludināts miers starp Nīderlandi un Silli salām.

Apzīmējums "nacists" nenozīmēja to, par ko tas tiek dēvēts pašlaik.

Vārds 'nacists' ir bavāru izcelsmes, un tas tika lietots vēl ilgi pirms Hitlera nākšanas pie varas. Šis vārds - nacists - oriģināli apzīmēja tādu kā tizlu, neizglītotu zemnieku kārtas pārstāvi. Taču, veidojoties Nacionālsociālistiskajai varai Vācijā, šo vārdu par Nacionālsociālistiskās varas apzīmējumu sāka izmantot šīs varas pretinieki. 

Šis jaunais apzīmējums diezgan labi "iegājās" cilvēku vidū. Arī mūsdienās neviens vairs īpaši necenšas mežģīt savu mēli, un nesaka "Nacionālsociālistiskā partija", bet gan vienkārši "nacistu partija". Un vien retais zina, ka, burtiski tulkojot, tas nozīmētu apmēram - "neizglītoto zemnieku partija"

Īpatnēja metode, ar kuru cars Pēteris I apkaroja alkoholismu savas caristiskās Krievijas laikos.

Pēteris I savas valdīšanas laikā ieviesa speciālu medaļu, kas tika piešķirta visiem dzērājiem, kurus pieķēra alkohola reibumā. 

Medaļa par dzeršanu, kuru gudrs dzērājs tajos laikos droši vien varētu iemainīt pret kādu labāku mantu. Vai nav lieliski?

Nav gan. Šī medaļa nebija tāda, kādas mēs saņemam mūsdienās par izciliem panākumiem kādā jomā. Šī alkoholisma medaļa svēra ap 7kg (neskaitot ķēžu svaru). Visām žūpām šīs medaļas piestiprināja ar diezgan pasmagām ķēdēm tā, lai šamējais medaļu nevarētu noņemt nost no sevis.

Un tā pāris dienas dzērāji staigāja ar tādu kā smaguma sajūtu sevī.

Šī medaļa būtiski samazināja alkoholiķu skaitu Krievijā. Ilgus gadus līdz pat sarkano nākšanai pie varas 1918. gadā Krievijā alkoholisma līmenis bija diezgan neliels. 

Kādam nolūkam sākotnēji tika izgatavotas pašas pirmās suņu kaklasiksniņas?

Mūsdienās teju vai katram suncim ir sava kaklasiksna, kurā tas tiek staidzināts. Tāpat, nereti, kaklasiksna pilda atpazīšanas funkcijas. Taču sākotnēji kaklasiksna tika izgudrota kā suņu kakla aizsargs no vilku uzbrukumiem. 

Šāda nepieciešamība radās jau senajā Grieķijā. Sargājot mājlopus, sargsuņiem diezgan bieži uzbruka badaini vilki, kuri gan nonāvēja suņus, gan panašķojās ar mājlopiem. Tādēļ grieķi izgudroja kakla aizsargus suņiem un netīši aizsāka suņu kaklasiksniņu vēsturi.

Zārki, kuri spēja glābt dzīvības.

19. gadsimta laikā liela daļa sabiedrības bija sākusi uztraukties par to, kas notiktu, ja viņus apbērētu dzīvus. Protams, viņi nomirtu. Jo vairāk viņi par to aizdomājās, jo lielāka paranoja radās cilvēku prātos. Tādēļ ļaudis sāka izgudrot īpašus zārkus, kuri tika aprīkoti ar speciālu glābšanas aprīkojumu.

Tika izgudroti visādi īpaši zārku modeļi. Un viens no tiem - zārks, kuram iekšpusē bija speciāla virve, kas iznāca ar zvaniņu virszemē. Situācijā, ja cilvēks attaptos zārkā dzīvs, viņš varētu sākt kustināt virvi, zvaniņš skanētu un ļaudis saprastu, ka ir apglabāts dzīvs cilvēks.

Bet ir viens bet. Ja zārkā esošais attopas nakts laikā, kad pa kapiem, visticamāk, neviens nestaigā, viņš varētu stundām dzindzināt un dzindzināt, līdz nomirtu skābekļa trūkuma dēļ. Tā, protams, ir tikai mana hipotēze. Kas zina, varbūt tolaik kapus apsargāja vai varbūt ar zārkā esošo skābekli varētu izturēt ilgāk.

Sīrups, kas veica brīnumus.

19. gadsmitā tika izgudrots kāds nomierinošs sīrups  bērniem. Ātri vien tas kļuva populārs ASV un Lielbritānij, un kalpoja kā neaizstājams palīgs visām māmiņām. Šis sīrups tajos laikos tika uzskatīts par reālu brīnumu, jo tas noņēma visas zīdaiņu sāpes un padarīja tos mierīgus. Sīrupa vienas no galvenajām sastāvdaļām bija... morfīns un amonjaks...

Pavisam noteikti, ka šāda narkotiku grūšana bērniem atstāja ietekmi uz viņu paaudzi, uz viņu domāšanu, attīstību, u.t.t. Ne par velti gadsimtu pēc šī sīrupa izgudrošanas norisinājās divi pasaules kari un kas tik tur vēl ne.