›

Krimas okupācija 11

85 3

2014. gada 21. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja likumus, kas padara Ukrainai piederošo Krimas pussalu par Krievijas Federācijas sastāvdaļu, tādā veidā formāli noslēdzot Ukrainai piederošās teritorijas aneksiju. Krimas pussala Krievijas spēku kontrolē atrodas jau no 2014. gada februāra beigām. Krimas svarīgākos objektus un Ukrainas armijas bāzes ir ieņēmušas vai ielenkušas bruņotas vienības, kuras pasaules sabiedrība uzskata par Krievijas karaspēku, lai gan Krievija savu spēku klātbūtni ārpus bāzēm Krimā noliedz. 16. martā Krimā notika starptautiski neatzītais referendums, kurā 97% balsotāju izteikuši vēlmi pievienoties Krievijai. Līdz 2015. gada 1. janvārim Krievija Krimā ir noteikusi pārejas periodu, kurā pussalā tiks integrēta Krievijas ekonomiskajā, finanšu, kredītu un tiesiskajā sistēmā. Krievijas likumi un citi normatīvie akti Krimā un Sevastopolē darbojoties jau no 18.marta. Ukraina, ASV un Eiropas Savienība (ES) nedz referendumu, kurš noticis pārkāpjot Ukrainas un starptautiskos likumus, kā arī Krievijas militārās intervences apstākļos, nedz Krimas pievienošanu Krievijai, neatzīst.

Krima ir pussala Melnās jūras... Autors: Ciema Sensejs Krimas okupācija

Krima ir pussala Melnās jūras ziemeļu daļā. Krimas pussalā atrodas vienīgā Ukrainas autonomā administratīvi teritoriāla vienība – Krimas Autonomā Republika. Krimā atrodas arī valsts nozīmes pilsēta Sevastopole un daļa Ukrainas Hersonas apgabala (Arabata strēles ziemeļdaļa).

Krimas karte

Krimas pussalā esošās Krimas Autonomās Republikas platība ir 26 081km2 jeb vairāk nekā 2 reizes mazāka par Latvijas platību, Sevastopoles platība ir 183 km2. • 2013. gada sākumā Krimas Autonomajā Republikā dzīvoja gandrīz 2 miljoni iedzīvotāju un Sevastopolē – 385 000 iedzīvotāju.

Ļeņins Jaltā.

• No 12. gadsimta pirms mūsu ēras Krimas pussalu apdzīvoja kimeriešu ciltis. • 8. gadsimta pirms mūsu ēras Krimā ieradās grieķu kolonisti, kuri tur dibināja savas pirmās apmetnes. Pussalas stepju daļā apmetās skifi.

izveidot rakstu izveidot testu

Krima.

63. gadā pirms mūsu ēras skifu valsti Krimas pussalā iekaroja Romas impērija. • Mūsu ēras 4. – 5. gadsimtos Krima nonāca Bizantijas impērijas sastāvā. • 12. – 15. gadsimtos Krimā ieradās armēņu kolonisti un apmetās atsevišķās tās vietās.

Krima.

1239. gadā Krimu iekaro mongoļu Zelta Ordas karaspēks. • 1441. gadā Krimā nodibinājās neatkarīga Krimas haniste. • 1475. gadā Krimu iekaroja Osmaņu impērija. • 1783. gadā Krimu iekaro un pievieno Krievijas impērijai.

Krima.

• 1917. – 1920. gados notika pilsoņu karš Krievijas impērijā un Krima vairākas reizes nonāca gan boļševiku, gan cara valdību atbalstošo spēku rokās. • 1921. gadā nodibināja Autonomo Krimas Padomju Sociālistisko Republiku Krievijas Federācijas sastāvā. • 1921. – 1923. gados Krimā notiek milzīgs bads, kura rezultātā nomirst vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju. • 1941. – 1944. gados Otrā pasaules kara laikā Krimu okupē Vācijas un Rumānijas karaspēks. • 1944. gadā padomju vara no Krimas deportē vairāk nekā 200 000 Krimas tatāru jeb faktiski gandrīz visu tautu (!!!). Deportācijas laikā un izsūtījumā mirst gandrīz puse deportēto Krimas tatāru. No Krimas izsūta arī armēņus, bulgārus un grieķus.

Krimas tatāriete.

• 1954. gadā Krimu no Krievijas Federācijas sastāva atdod Ukrainas Padomju Sociālistiskajai Republikai. • 1987. gadā Krimā masveidā atgriežas deportētie Krimas tatāri. • 1991. gadā Krima kļūst par Krimas Autonomo Republiku neatkarīgās Ukrainas sastāvā. • Krimas pussalu no rietumiem un dienvidiem apskalo Melnā jūra, bet austrumos – Azovas jūra. Ar kontinentu pussalu savieno Perekopa zemesšaurums (mazākais platums 8 km).

Melnās jūras piekraste Alupkā... Autors: Ciema Sensejs Krimas okupācija

Melnās jūras piekraste Alupkā Krimā.

• Krimas pussalas ziemeļu daļa ir līdzena, t.sk. Krimas stepe, bet dienvidu gaļa ir kalnaina. Augstākā virsotne – Romankošs (1545 m). • Lielākajā Krimas daļā klimats ir mēreni silts, bet dienvidu daļā – subtropu. Vidējā janvāra temperatūra ir no + 1o līdz + 4o, bet vidējā jūlija temperatūra + 24o. • Krimā ir vairāk nekā 250 upes un 50 sālsezeri. • Krima ir bagāta ar derīgiem izrakteņiem – dzelzs rūdu, dabasgāzi, kaļķakmeni, merģeli, mālu.

Starppilsētu trolejbuss... Autors: Ciema Sensejs Krimas okupācija

Starppilsētu trolejbuss (Simferopoles lidosta – Jalta) trases garums 96 km..

• Krimas dabas bagātības ir ļoti patīkamais klimats, silta jūra, ārstnieciskās dūņas, minerālūdeņi, skaistā piejūras daba. Šie dabas resursi nodrošina lielisku tūrisma biznesa iespēju. • 21. gadsimta sākumā (2001) Krimas iedzīvotāju nacionālais sastāvs bija šāds: – krievi – 1,45 miljoni (60%); – ukraiņi – 0,58 miljoni (24%); – Krimas tatāri – 0,25 miljons (10%); – pārējie – 0,13 miljoni (6%). • 2013. gadā pilsētās dzīvo 62% iedzīvotāju, bet laukos – 38%. Krimas lielākās pilsētas ir Sevastopole (385 000 iedzīvotāju), Simferopole (362 000), Kerča (145 000), Eipatorija (107 000) un Feodosija (70 000). • Liela daļa Krimas ekonomikas balstās uz tūrismu, tomēr ir arī rūpniecība (izrakteņu ieguve, metālapstrāde, kuģubūve, ķīmiskā rūpniecība, pārtikas ražošana) un lauksaimniecība (dārzkopība, graudkopība, lopkopība, tabaka, vīnogulāji). • Pēdējo gadu statistika liecina, ka Krimā gada laikā atpūšas 5 – 6 miljoni tūristu. Krimā ir gandrīz 300 veselības uzlabošanas dziedinātavu un sanatoriju.

V Putins Maskavas Kremlī... Autors: Ciema Sensejs Krimas okupācija

V. Putins Maskavas Kremlī paraksta līgumu ar Krimas Autonomās Republikas valdības un Sevastopoles pašvaldības vadītājiem par Krimas un Sevastopoles iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā (2014. gada 18. marts).

2014. gada sākumā Krimas okupācija ir notikusi. Krievija atņēma Ukrainai tās likumīgo teritoriju. Vai ar to Krievijai pietiks?