Pacelts.
Noteikti visi ir dzirdējuši par Nacistisko Vāciju, SS vienībām vācu un latviešu leģionāriem, kā arī mūsu spēcīgo cīņassparu Kurzemes Katlā. Bet vai tu esi dzirdējis par krievu leģionāriem? Jā, jā, tu nepārklausījies! Par krievu leģionāriem! Ja nē, tad varēsi palasīt par tiem nedaudz šajā rakstā.
Lūdzu respektējiet un cieniet viens otru komentāros!
Kā viss sākās?
Viss faktiski sākās jau 20 gados, kad izveidojās PSRS. PSRS bija sociālistiska valsts, kurā pilsoņi (un jebkas cits) nevarēja iegūt sev īpašumu, nebija vārda brīvības, likumi strādāja nosacīti u.t.t. Lai gan krievu valoda bija (faktiski) oficiālā valsts valoda, toties Krievija nebija brīva. Krievija, tāpat kā Baltija (okupētas), Centrālaustrumvalstis un Kaukāzs atradās PSRS kontrolē. PSRS bija ieplānojusi sapludināt visas PSRS tautas un izveidot vienu lielu - padomju tautu, kurā, kā darba valodu būtu krievu, jeb turpmāk, padomju valoda. Kāds zinātnieks pat bija izteicies, ka PSRS teritorijā veidojās jauna cilvēka pasuga - Homo Sovieticus (tiesa, tas bija vairāk uz 80 gadu pusi). Par šīm glupībām neviens neko nerunāja, bet krievu tauta nojauta to, kā arī salīdzināja, kāda bija Krievija pirms PSRS - nebija baigi bagāta, taču labi dzīvot varēja pat dzimtcilvēks. Bet PSRS laikā - nabadzība, bērniem nav ar ko apģērbties, skolas nodrupušas, nav ko ēst, zog, it īpaši naktsdrēbes un padara sevi par muļķiem u.t.t. Domājat, ka krievu tautai patīk, ka viņus tā pazemo? Domāju, ka nē. Bija skaidrs - ir jāiet cīnīties. Bet kā?
Un tad nāca zaļā gaisma cīņai pret PSRS - Molotova - Ribentropa pakta laušana. Vācija uzsāka karu ar PSRS. Tā, kā cīņās ar PSRS Vācijai palika grūtāk, sāka veidot nacionālās SS leģionāru vienības. Tika izveidotas Krievu SS leģionāru 29. un 30. grenadieru divīzijas. Krievi šajās divīzijās un kopā Vācijas militārajos formējumos kāvās ap 250.000 vīru. Lielākā daļa no viņiem kāvās nevis tāpēc, lai panāktu Hitlera uzvaru pār PSRS, bet gan lai atbrīvotu Krieviju no komunisma. Bija arī karagūstekņi, kas cīnījās Vācijas pusē, lai glābtu savu dzīvību. Lielākā daļa no viņiem ir nākuši no Lokotas Republikas.
Kas ir Lokotas Republika?
Sāksim ar to, ka Vācija okupē daļu no PSRS. Brjanskas, Orlas un Kurskas apgabali bija šī "republika." Lokotas republika bija krievu pašpārvalde teritorijā ar vairāk nekā pusmiljons iedzīvotāju, republikas nosaukums radies pēc tās administratīvās centra – Lokotas pilsētas – nosaukuma. Vācieši šai pilsētai, kā pa brīnumu, deva diezgan lielu brīvību - ļāva veidot savu pašpārvaldi. Viņiem deva pat augstas privilēģijas - ļāva izveidot Sociālistisko Partiju (kura, protams, bija atkarīga no Vācijas Nacionālsociālistu (Nacistu) Partijas).
Kāpēc tāds atbalsts?
Pavisam viekārši - no lielpilsētām (piemēram, no Maskavas un Ļeņingradas) tika izsūtīti un deportēti inteliģences pārstāvji, boļševisma pretinieki uz šiem reģioniem. Viņi bija spējīgi izveidot savu "antikomunisma fronti," kā arī savu armiju RONA (Русская освободительная народная армия (Krievu atbrīvošanās tautas armija)), par kuru dokumenti ir maz saglabājušies. Lai gan šī armija nepiedalījās 2. Pasaules kara izšķirošajās kaujās (veica konvoja pienākumus), taču spēja cīnīties pret komunistiskajiem partizāniem. Tiek lēsts, ka RONA dienējuši vismaz 20 000 vīru.
Bet kāda ir RONA vēsture?
RONA (vēlāk 29. grenadieru divīzija) bija, kā jau minēju, Krievu atbrīvošanās tautas armija, kas bija nacionāls formējums Vācijas armijā. Atšķirībā no latviešu SS 15. un 19. divīzijā, šajā karoja tikai krievi. Viņi bija karagūstekņi un, pēc PSRS uzskatiem, kolaboracionisti, kas piedalījās kaujās pret sarkanarmiešiem, padomju partizāniem, kā arī ar mērķi nepieļaut komunistu atgriešanos Krievijā.
Taču bez RONA, pastāvēja arī vācu karagūstā kritušā sarkanarmijas ģenerāļa Andreja Vlasova nodibinātā Krievu atbrīvošanās armija (Русская освободительная армия), jeb ROA, kuras pusē darbojās vairāk nekā 120 tūkstoši vīru. Taču daļa ROA vīri bija spiesti karot, lai glābtu savas dzīvības pēc nokļūšanas vācu gūstā. Tāpēc vācieši īsti neuzticējās Vaslovam un ROA vīriem.
Tas, protams, nodrošināja to, ka visas privilēģijas ieguva RONA karaspēks.
Kā uz šādu rācību atbild Padomju vara? PSRS šos cilvēkus nosauc par okupācijas piekritējiem un atbalstītājiem, jeb kolaboracionistiem, Dzimtenes un tautas nodevējiem. Pēc 2. Pasaules kara lielākā daļa dokumenti par krievu SS divīzijām tika iznīcināti, tāpēc mums ir saglabājies tik daudz, lai varētu spriest, ka krievi neatbalstīja komunistu varu. Par kareivju likteņiem pēc 2. pasaules kara nav zināms. Visticamāk, ne tas labākais...
Ir bijuši mēģinājumi attaisnot krievu leģionārus un Lokotas republiku, kā kareivjus, kas cīnījās nevis Trešā Reiha labā, bet gan, lai atjaunotu Krieviju, cienot monarhiskās un pareizticīgās tradīcijas. Diemžēl, neveiksmīgi. Viens no krievu leģionāru cīņu iemeslu noliedzējiem ir bijis tas pats pareizticīgo baznīcas galva Baltijas okupētājās zemēs Rīgā rezidējošais ekzarhs Sergijs. Viņš pieminēja, ka krievu leģionāri ir bijuši fašisti un tautas nodevēji.
Nacistu laikā arī iznāca krievu avīze "Za Rodinu." Tās redaktors Anatolijs Makaridi pēc savas atmiņas stāstīja: „Man liekas, ka tā sauktie „kolaboracionisti”, kuri nemeklēja pašlabumu sprieda: ar jebkuru vācu okupāciju mēs pēc kara tiksim galā pat bez īpašām pūlēm dažu gadu laikā, bet ar boļševismu neesam tikuši galā līdz pat šim laikam un nekad arī netiksim galā.” Par laimi, viņš nokļūdījās un tagad Krievijā nav boļševisms, bet ir izteikta Putina vara.
Uzskati par krievu leģionāriem mūsdienās.
Reiz Latviju apmeklēja krievu rakstnieks un vēsturnieks Sergejs Verjovkins. Viņš Okupācijas muzejā nolasīja lekciju "Bijušās Krievijas impērijas tautu bruņotā pretestība padomju varai un komunismam. Lokotas republikas piemērs." Šajā lekcijā viņš teica, ka Krievijas oficiālajā vēsturē par Lokotas republiku un krievu leģionāriem ir ļoti skopas un šis fenomens tiek izskaidrots kā kolaboracionistu un nodevēju anklāvs, kas cīnījās paši pret savu tautu. Viņš ir pētījis antikomunisma kustības Krievijā un viņš uzskata, ka par šo tēmu ir noklusēts ļoti daudz, vai arī iznīcināts. Tāpēc viņš un viņa līdzgaitnieki ir kļuvušu par neērtām personām, jo Krievijai šī tēma ir ļoti sāpīga. Tādēļ, šajā rakstā, ir ļoti maz par šo tēmu.
Urlija vēl joprojām nav atbrīvota. Kad atbrīvosim, tad varēsim lepni teikt Krievija!
Krievijas krievs,(lielākoties, bet, protams ir izņēmumi) ir citādi domājošs nekā urļiki šeit, bet.. Ko Tu padarīsi lielākajai daļai tautas, kura ir zombēta gan PSRS laikā gan "demokrātiskā" valstī?
nu i *****u suņi, tā i jāsaka, Latvijā 16 martā urlijas pārstāvji zemi rauj laukā mūsu leģionāriem, bet tai pašā laikā viņi nezin vai arī negrib zināt, ka iespējams urlijas pārstāvju vecvecāki ir bijuši krievu leģionāri...
Man vienkārši trūkst teksta...
Tieshi taa - vinji ciinijaas ne pret krieviem, bet pret komunismu... Taa arii letinji - ciinijaas gan pret krieviem, gan vaacieshiem. Nevis lai buutu labaak vienam vai otram, bet bija doma ka taa spees visus patriekt no LV.
Labs raksts.
Nav jau tā, ka kara laikā katrs var brīvi izlemt, par ko cīnīties un kurā armijā. Vairums "brīvprātīgi" nonāk tajā armijā, kas tuvāk. Slavenais Vlasovs (8. att.) kara sākumā tika apbalvots par kaujām, aizstāvot Maskavu, tad nonāca vācu gūstā, bet vēlāk vadīja POA un aģitēja pret boļševismu. Jā, Krievijā parasti Vlasovu un vlasoviešus uzskata par nodevējiem, kaut arī skaidrs, ka tikai retajam patika karot pret boļševikiem, bet šaut tautiešus. Armiju POA dibināja 1944. g. beigās, 1945.g. tā piedalījās kaujās pret PSRS Vācijas teritorijā, daļa armijas (bez Vlasova) Prāgā palīdzēja Čehiem attīrīt Prāgu no vācu karaspēka maija sākumā.
5. att. redzami Kalašņikova sistēmas ieroči, pat to jaunās modifikācijas. Manuprāt, Afganistānas kara laiks, ap 1987.
Nemak(vai negrib) musu diplomati un varasviri diskutet ar krieviem.Vajadzetu vienmer un visur atgadinat par Vlasovu,ROA UN RONA par Lokotas republiku.Ka vinji mums par fashistiem ,ta mes vinjiem par Vlasovu,ROA UN RONA.Ka vinji par legionariem, ta mes -a jums vesela Lokotas republika bija,vel tagad plikpaurainie fashistu formas vazajas....Nevis taisnoties un skaidroties,ar savu toleranci necik talu neesam tikushi...
Cik daudz polemikas - kas, kamā pusē iestājies karoties ! Kara laikā, it sevišķi tad, nav izvēles ! Mobilizēti tiek visi, kam ir jēga dot stroķi. Tas, kurā virzienā bliezīsi, bij atkarīgs kurš tevi pirmais savāks - piespiedu vai "brīvprātīgi piespiedu kārtā". Varbūt tikai niecīga daļa pamanījās piekantēties tur kur gribēja.
vācieši jau Latgalē arī mobolizēja vairākus bataljonus, kuri sastāvēja tikai no krieviem, kas notika ar viņiem nemācēšu teikt
kaut kur lasīju, ka it kā viens bataljons karoja Kurzemē, bet ne zem 19. divīzijas sastāva, vai tā ir patiesība neapstiprināšu
Vislabākā krievu īpašība ir patriotisms. Neesmu vēl nevienu patriotiskāku valsti redzējusi.
Kārtējais raksts par mūsu kaimiņiem, varbūt būs kaut kas interesantāks piemēram par salaspili, nacismu, fašismu, par angliem, poļiem, par notikumiem ko veica ne tikai kaimiņi, bet mūsu latvieši, vergiem, afriku ? Varbūt kāds var ievietot rakstu par ņumbergas tiesas prāvu, nekur pilna raksta nav, par lomu tajā visā mūsu tautai ? Apnicis viens un tas pats 
