21

 938  4

Paši pirmie kolhozi parādījās Krievijā pēc varas nomaiņas. Tika pasludināta Padomju Krievijas republika un kolhozi radās 1918.g. Tajos varēja apvienoties brīvprātīgi un tiem bija valsts atbalsts saimnieciskās darbības uzsākšanai. Tomēr tajos apvienojās vien paši nabadzīgākie zemnieki, kas nevarēja pabarot savu ģimeni. Pārējiem tas bija nesaprotams veidojums pretrunā ar ierasto saimniekošanas kārtību. Spriediet paši - tas ir kopīpašuma veids, kur atsevišķiem cilvēkiem nekas nepieder, bet vajag rūpēties par kopējo labumu. Kolhozi bija atgriešanās pie dzimtbūšanas, kas tika atcelta 1861.g., bet caru bija nomainījusi valsts. Neskatoties uz iespējamajiem ieguvumiem no kolektivizācijas, tas nokāva personīgo iniciatīvu. Kolhozi savu pastāvēšanu spēja atpelnīt tikai 30-to gadu beigās, kam par iemeslu bija neprasme vadīt un kvalificētu kadru trūkums. Neizdošanās šajā posmā tika norakstītas uz ārējiem ienaidniekiem, kas nodarbojas ar sabotāžu. Tomēr kolhozi savā sākotnējā veidolā ilgi nepastāvēja, tie pārcieta nopietnas pārveides. Vārds "kolhozs" krievu valodā vairāk asociējas ar sliktu organizētu cilvēku baru, kur ir vairāk pļāpāšanas nekā darīšanas.

Komentāri 21

0/2000

PSRS galvenais trumpis pie visām neizdošanās, vienmēr bijuši spiegi un ārējā iejaukšanās. Tagad jau Krievija arī dzīvotu uz zaļa zara, ja ne Rietumi, kas sabotē visus viņu labos centienus.

 55  2 atbildēt

Kolhozniekiem pat pases vispār atņēma, lai nekur nevazājas apkārt.

 24  0 atbildēt

Ir daudzas lietas, ko vēl varēja pierakstīt rakstā, kā, piemēram, to, ka kolhozu radīšana daudzviet iedragāja saimniecības un noveda pie vēl lielāka bada

 20  2 atbildēt

Ideja par kolektīvo saimniekošanu pastāvēja sen.Kuļmašīnas,vētijamās mašīnas,dampji,ja ziniet kas tie ir par zvēriem,bija uz vairākām  saimniecībām,jostrādāja īau laiku.Arī PSRS laikā Latvijā bija daudz kolhozu miljonāru ,vis bija atkarīgs no darba organizācijas.Tas pats ir arī tagad,kā nu kuram veicas ar darbu organizēšanu. 

 11  1 atbildēt

Kolhozi nebija nekas jauns,tā bija sena ideja par kopēju tehnikas izmantošanu,be pēc kara,kad vsā PSRS iznīcināja saimniekus un kolhozus uzdeva vadīt partijas biedriem bez kādas saprašanas lauksaaimniecībā,tad protam no tā nekas prātīgs nevarēja sanākt,bet kur vadītājs bija īsta gudra galva kolhozi saimniekoja uz nebēdu,Kuri tie bija Latvijā to vecā paaudze atceras ļoti labi.Bagātākie bija Lāčplēsis un Ādaži. 

 10  1 atbildēt

Varbūt pavirši lasīju, bet nemanīju neko par vienu no galvenajām kolektivizācijas idejām - proti, par lauksaimniecības efektivizāciju, lai varētu darbaspēku no laukiem pārcelt uz pilsētām darbam rūpnīcās, respektīvi, lai varētu veikt industrializāciju. Ibo cariskā Krievija bija caur caurēm agrāra un, par spīti atsevišķiem izgudrotājiem utml., diezgan low-tech zeme. Un no šāda aspekta kolektivizācija noteikti bija veiksmīga - tā savu sanāca, respektīvi, PSRS industrializējās un kļuva ja ne gluži par vienu no pasaulē vadošajām industrijām (kas būtu daudz par skaļu teikts), tad par visnotaļ pašpietiekamu.

Kas attiecas uz badu, tas tāds arī cariskajā Krievijā bija parasta un diezgan regulāra problēma; un, ja atskaitam Golodomoru, kuru varbūt arī var vairāk vai mazāk norakstīt uz kolektivizācijas atbildības, tad visādi citādi kolektivizācija arī šo Krievijas problēmu eventuāli atrisināja.

Un var jau runāt par to, cik kolhozā bija sūdīgi, un kā visādi nečmorīja tos, kas ne par ko negribēja tur stāties - bet tai pat laikā tieši kolhozu eventuāli dēļ radās t.s. lauku pilsētciemati ar saviem bērnudārziem, skolām, poliklīnikām, centralizētajām apkurēm, ūdensvadiem utt..

A par to, kas ir kulaks, arī viss nav tik viennozīmīgi, arī pirmsrevolūcijas laikā šis termins neko glaimojošu no sevis neparedzēja Krievu wiki links

 9  1 atbildēt

Briesmīgs ''eksperiments'' , kuru izveidoja kreisie Bolševiki - slepkavas , kuri domāja, ka ekonomika var plaukt zem totālas valsts kontroles un masīvu limitāciju sliekšņa. PSRS nekad nebija iespējama tāda nākotne, kādu viņiem bija sastāstījis tēvocis Markss .

 7  0 atbildēt

nu ja neesmu nekads aktivais vai pasivais sis iekartas piekritejs un krevija lai ieskreinas 

bet sakiet kas ir tagad musu milaja demokratiskaja latvija cik % cilveku jutas tur labi un cik to pasu % grib momentali atbraukt uz latviju no arzemem 

 7  0 atbildēt

Varbūt kolhoza ideja nav slikta, bet implementācija bija drausmīga. Pie tam, tos virzīja ideoloģija nevis tirgus. Pie tam vēl visādi 5 gadu plāni, mistiski ražu pieaugumi. Biju kaut kur izrāvis kur bija aprakstīti ražas plāni par pienu un kūtsmēslu iegūšanu. Smieklīgi ir tas, ka tas bija pretrunā ar faktu, ka galu galā nonāks līdz limitam, kad no govs fiziski nespēsi vairāk izslaukt vai iegūt kūtsmēslus. 

 6  0 atbildēt

Seštaku laiki

 8  2 atbildēt

Raksts ir supersūdīgs. 

Ieilgstot 1.p.k. un sākot zaudēt daudz zemes vāciešiem Krievijas Impērijā valdīja nesaskaņas, vāciešu aģenti sāka aģitēt sarkano sērgu un tas kkā izgāja tautās uz augsta viļņa, it sevišķi armijā, kas demoralizēja lielu daļu karaspēka. Iedziļinoties pašā idejā, doma ir sāda - katrs pēc varēšanas, katram pēc vajadzības. Pēc cara apspiestības šāda doma likās visai vilinoša apspiestajiem un tpc viņi piedūrās. Tiri piri un tad cars atkāpās no troņa, viņu vietu aizstāja pagaidu valdība, kas pārsvarā bija tie paši vecie vēži jaunā silē, diemžel, bet viņi biji politiski impotenti un ātri vien Ļeņins ar Trocki nogāza šamos un ieguva varu. Varai var pārmest daudzas lietas, bet kad skatās no būtības, Krievijā tauta ir liela un traka, tā neciena dokumentus, tā ciena ieroci, tpc bija agresīvas metodes mēŗķu īstenošanai, taču ideja daudz maz īstenojās un iesakņojās tālākās paaudzēs. Kolhozs tika veidots pēc  idejas vadmotīva un realizēts. Autor, šeit tu neesi apskatījis jautajumu, kpc bija tā kā bija ar tiek kolhoziem. Pie varas esošā elite ir tik sarkana, cik vien var būt, komunims paredz vienlīdzību visiem, bankas, uzņēmumi, fabrikas, manufaktūras un viss cits ir nacionalizēts un darbojas pēc komandekonomikas principa, lauki ir ārpus šāda veida tvēriena un vel vairāk, tu vari aiziet ar kājām no vienas pilsētas uz otru, tu vari naudu turēt zeķē, ne banka, galvenais lai vērtība ir (un tajā laikā rublim laika pat bija apzeltījums), bet bez ēdiena tu nekur netiksi un zemnieki bija vienīgā šāda veida šķira, kas var palikt neatkarīgi, pat bagāti un sacelt dumpi pret pastāvošo iekārtu. Tpc tika pieņemts lēmums par kolhozu veidošanu. Viss būtu bijis labi, bet kadru trūkumus bija tpc, ka visi gudrie tika izšauti vai izsūtīti, jo viņi saprata, ka ar šitādu režīmu nebūs nekādas aršanas. Un viņu piesiešana konkrētam kolhozam notika tamdēļ, ka Krievijai izteikti pietrūka pārtikas, bija pat talonu sistēma ieviesta un valdība nevarēja atļauties sēdēt badā, tpc zemniekus piespieda palikt turpat un lika pie darba, traki bija, kad šamiem visus augļus atņēma un atsāja reālā badā. Un man šķiet, ka tas tā notika un pakāpeniski situācijai uzlabojoties (zemnieki sāka vairāk ēst) līdz 50tajiem gadiem, pēc tam jau mainījās varas un likumi kļuva mīkstāki un varēja jau brīvāk pārvietoties un tak darba ļaužu laukos arī netrūka, bija daudz maz cilvēku rotācija.

Par Latvijas kolhoziem runājot, bija daži veiksmīgi un vēl vairāk izgāšanās. Pie mums jau bija problēma tajā, ka Ulmaņlaikā mēs pieradām paši sev saimniekot un šādi veicinājām viens otra un valsts attīstību un augšupeju, un mums galu galā piemīt viensētas mentalitāte. Tas sagādāja sarkanajiem problēmas, tpc visus turīgos, ietekmīgos, dumpinieciskos, nacionālos vai tos, kuriem nepaveicās arī izsutija. Tas vēl nepalīdzēja, taču nodokļu sistēmas bija izveidtoas, lai sabotētu pārpalikušos  un zemes piešķiršana bezzemniekiem bija nepietiekama, lai pat uzturētu ģimeni, kas spieda visus iet kolhozā, bailes un bads ir atbilde mūsu gadījumā.

 13  9 atbildēt
Krievu okupanti vienmēr ir bijuši slinki un zaglīgi tāpēc kolhozus izveidoja arī okupētajā Baltijā!!!
 3  0 atbildēt

''pašu sistēmas ieviešana'' vai tomēr pasu?

 2  0 atbildēt

Kolhozi netika radīti 1918. gadā. Kolektivizācija PSRS sākās 1928. gadā. Pirms ko rakstīt par to, par ko nav saprašanas, derētu arī vēstures avotus palasīt.

 0  0 atbildēt