Kleopatra - 10 fakti7

Kleopatras skaistums nebija viņas lielākais trumpis. Romiešu gleznojumi Kleopatru propogandē kā uzdzīvotāju un kārdinātāju, kura savu seksapīlu izmantoja kā politisku ieroci, bet patiesībā viņa varētu būt vairāk atpazīstama ar savu intelektu, nevis izskatu. Viņa runāja vairāk nekā divpadsmit valodās un pārzināja matemātiku, filozofiju, oratoriju (runas mākslu) un astronomiju. Ēģiptieši paši vēlāk viņu aprakstīja kā valdnieci, kura papildināja daudzu mācītu cilvēku zināšanas un izbaudīja to sabiedrību. Ir pierādījumi, kas liecina, ka Kleopatra nebija tik skaista, kā tas nereti tiek uzskatīts mūsdienās. Monētas, uz kurām viņa tika attēlota, parāda to, ka Kleopatrai bija vīrišķīgi vaibsti un liels, līks deguns. Daži vēsturnieki apgalvo, ka viņa pavēlējusi sevi attēlot vīrišķīgu, lai tā parādītu savu spēku. Kāds hroniķis Plutarhs savos darbos apgalvo, ka Kleopatras skaistums nebija klasisks. Viņas skaistums slēpās viņas liegajā balsī un neatvairāmajā šarmā, kas padarīja viņu tik neatvairāmu.

Viņa ir atbildīga par trīs savu radinieku nāvi. Varas sagrābšana un slepkavības bija tāda pati Ptolemaju dinastijas tradīcija kā laulības radinieku starpā. Kleopatra un viņas brāļi un māsas arī turpināja šo seno tradīciju. Viņas pirmais vīrs-radinieks, Ptolemajs XIII, padzina Kleopatru no Ēģiptes, kad viņa mēģināja atņemt viņam troni. Bet Kleopatra pēc kāda laika ar Jūlija Cēzara palīdzību Ptolemaju XIII sakāva. Pēc sakāves kaujā Ptolemajs XIII noslīka Nīlā. Pēc kara Kleopatra apprecējās ar savu jaunāko brāli Ptolemaju XIV. Tiek uzskatīts, ka viņa to noslepkavoja, lai pie varas tiktu viņas dēls. 41.gadā pirms mūsu ēras Kleopatra sarīkoja nāvessodu savai māsai Arsinoe, jo uzskatīja viņu par sāncensi cīņā par troni.

Kleopatra zināja, kā pārliecināt. Kleopatra sevi uzskatīja par dzīvu dievieti, tāpēc viņa nereti izmantoja viltīgus paņēmienus ar poteniciālajiem sabiedrotajiem, lai nostiprinātu savu statusu. Slavens piemērs viņas gājieniem notika 48.gadā pirms mūsu ēras, kad Jūlijs Cēzars ieradās Aleksandrijā laikā, kad starp Kleopatru un viņas brāli Ptolemaju XIII valdīja naids. Zinot ka Ptolemaja spēki varētu sagraut viņas mēģinājumus tikties ar romiešu ģenerāli, Kleopatra ietina sevi paklājā (daži avoti gan vēsta, ka tas bijis linu maiss), lai nokļūtu viņa apartamentos. Cēzars apžilba, ieraugot jauno karalieni viņas ietērpā, un abi drīz kļuva par sabiedrotajiem un mīlniekiem.

41.gadā pirms mūsu ēras  Kleopatra izspēlēja īstu teātra uznācienu Kad viņa tika uzaicināta satikt Marku Antoniju, viņa esot ieradusies lielā zelta laivā ar purpura burām un sudraba airiem. Kleopatra centās izskatīties kā dieviete Afrodīte. Viņa apsēdās zem zeltīta pārsega, kamēr kalpi, ģērbušies kā mīlas dievi, vēdināja viņu ar vēdekļiem un kvēpināja saldi smaržojošu vīraku. Marks Antonijs, kurš pats sevi uzskatīja par grieķu dievu Dionīsu, acumirklī bija apburts.

Cēzara slepkavības laikā Kleopatra dzīvoja Romā. Kleopatra pievienojās Jūlijam Cēzaram Romā 46.gada pirms mūsu ēras sākumā, un viņas klātbūtne, šķiet, izraisīja lielu kņadu. Cēzars neslēpa to, ka Kleopatra bija viņa mīļākā. Viņa pat ieradās Romā kopā ar viņu abu kopīgo bērnu Cēzarionu. Daudzi romieši bija sašutuši, kad Cēzars Kleopatras apzeltīto statuju novietoja Venēras templī, kas godina mātišķumu un ģimeniskumu. Kleopatra bija spiesta bēgt no Romas pēc tam, kad Cēzars tika sadurts līdz nāvei 44.gadā pirms mūsu ēras, tomēr pa to laiku, ko viņa nodzīvoja Romā, viņa bija paspējusi atstāt savu ietekmi arī tur. Viņas neparastā frizūra un pērļu rotas kļuva par modes tendenci, un, kā kā teici vēsturnieks Džons Flečers, ‘’tik daudzas romiešu sievietes centās izmisīgi līdzināties Kleopatrai, ka nereti šo sieviešu skulptūras tiek sajauktas ar Kleopatras skulptūrām.’’ 

Kleopatrai un Markam Antonijam bija pašiem savs dzērāju klubiņš. Kleopatra un romiešu ģenerālis Marks Antonijs savu mīlas dēku sāka 41.gadā pirms mūsu ēras. Viņu attiecībām bija politisks pamats – Kleopatrai vajadzēja, lai Marks Antonijs pasargā viņas troni un saglabā Ēģiptes neatkarību, savukārt Antonijam vajadzēja pieeju Ēģiptes bagātībām. Par spīti aprēķina attiecībām viņi patiesi izbaudīja viens otra sabiedrību. Saskaņā ar vēstures avotiem 40.-41.gada pirms mūse ēras ziemu viņi abi pavadīja Ēģiptē, grimstot galējībās. Viņi pat dibināja savu dzērāju savienību ar nosaukumu ‘’Neatkārtojamās aknas’’. Šīs savienības locekļi satikās vakara svinībās, kurās dzēra vīnu un piedalījās spēlēs un konkursos. Viena no mīļākajām Kleopatras un Antonija nodarbēm bija klīšana pa Aleksandrijas ielām (protams, nomaskējušies tā, lai viņus neatpazīst) un joku izstrādāšana ar pilsētas iedzīvotājiem. 

Kleopatra vadīja jūras flotes kaujas. Kleopatra un Marks Antonijs apprecējās, un viņiem bija 3 bērni, tomēr viņu attiecības izraisīja skandālus. Antonija sāncensis Oktaviāns izmantoja propagandu, lai attēlotu viņu kā nodevēju zem viltīgas pavedinātājas tupeles. Tā rezultātā 32.gadā pirms mūsu ēras Romas Senāts pieteica karu Kleopatrai. Kulmināciju karš sasniedza gadu vēlāk slavenajā jūras kaujā Aktumā. Kleopatra pati personīgi deva pavēles vairākiem desmitiem Ēģiptes kaujas kuģu, lai tie palīdzētu Marka Antonija flotei, tomēr pat viņu abu apvienotie spēki nespēja stāties pretim Oktaviāna flotei. Kleopatra un Marks Antonijs bija spiesti bēgt uz Ēģipti.

Kleopatra, iespējams, nenomira no odzes kodiena. Mēs visi zinām slaveno stāstu, kā 30.gadā pirms mūsu ēras Marks Antonijs un Kleopatra izdarīja pašnāvību pēc tam, kad Oktaviāna spēki bija viņiem sekojuši uz Aleksandriju. Ir diezgan skaidrs, ka Marks Antonijs sevi sadūra vēderā līdz nāvei, savukārt Kleopatras pašnāvības veids ir mazāk skaidrs. Ir pieņemts uzskatīt, ka viņa tīšām ļāvās, lai viņai rokā iekož odze, bet senais hroniķis Plutarhs atzīst, ka patiesībā neviens nezina, kā tas notika. Ir zināms, ka Kleopatra mēdza slēpt indi vienā no savām matu ķemmēm, tāpēc pastāv iespēja, ka vainīga bija ķemme, lai gan tā visticamāk patiešām saturēja čūskas indi.

1963.gadā uzņemtā filma par Kleopatru bija viena no dārgākajām filmām pasaulē. Slaveno valdnieci ir attēlojušas tādas aktrises kā Klaudija Kolberte un Sofija Lorēna, bet visslavenākā tomēr ir Elizabetes Teilores attēlotā Kleopatra 1963.gada filmā ‘’Kleopatra’’. Filmas uzņemšanas gaitā netrūka daudz un dažādu problēmu, līdz ar to plānotais 2 miljonu dolāru budžets izauga līdz pat 44 miljoniem dolāru (salīdzinājumam – mūsdienās tie būtu aptuveni 340 miljoni dolāru, jaunākās Zvaigžņu karu filmas The Force Awakens budžets bija 200 miljoni dolāru). 200 000 no šīs summas bija nepieciešami Elizabetes Teilores tērpiem vien. Šī bija viena no visu laiku dārgākajām filmām un, neskatoties uz ļoti labajiem kases ieņēmumiem, gandrīz iedzina filmu studiju bankrotā. Ņemot vērā inflāciju, šī filma ir viena no dārgākajām filmām arī mūsdienās.