Kazahstānas geoglifi3

2007.g. martā Dmitrijs Dejs skatījās raidījumu pa Discovery kanālu par piramīdām, mūmijām un kapenēm. Viņš atceras, ka tad esot domājis, ka visapkārt pasaulei ir piramīdas, tādām jābūt arī Kazahstānā. Drīz vien viņš meklēja piramīdas Kostanay apkārtnes satelītattēlos. To tur nebija, bet aptuveni 300 km un dienvidiem viņš ieraudzīja kaut ko intriģējošu. Milzīgu kvadrātu no punktiem ar malas garumu 287 m. To X veidā šķērsoja līnijas, kas tāpat sastāvēja no punktiem. No sākuma Dejs padomāja, ka tas varētu būt kāds no padomju eksperimentiem, bet nākamajā dienā viņš atrada svastikai līdzīgu objektu ar diametru 90 m. 2007. g. viņš atrada vēl astoņus objektus. 2012.g. tādu bija jau 19. Uz doto brīdi ir uzskaitīti 260 dažādi objekti.

Attēlā redzamais Uštogaiski kvadrāts, kas ir lielākā figūra no visām, bija pirmais objekts uz kuru jau 2007.g. augustā Dmitrijs Dejs organizēja ekspedīciju.

Kas par šiem objektiem ir zināms?

Nekas daudz.

Tos sauc par geoglifiem, jo tie ir būvēti no akmeņiem un augsnes. Tie ir pozitīvi geoglifi, kas nozīmē, ka figūras ir izveidotas uz virsmas izvietojot materiālu, nevis izrokot, tādējādi izveidojot ornamentu. Lai arī geoglifus var atrast visur pasaulē, Kazahstānas geoglifi ir unikāli ar savu vecumu. Tie ir veidoti neolīta laikmetā, kas nozīmē laikaposmā pirms 6000-10000 gadiem. Šādu lielu objektu izveidošanai vajadzētu labu organizāciju, kas īsti neatbilst priekšstatam par tā laika cilvēku sociālo uzvedību un atbilstību nomadu dzīvesstilam.