Kauja pie Sommas, pazīstama arī kā Sommas ofensīva, bija viena no lielākajām kaujām 1. pasaules karā. Tā notika no 1916.g. 1. jūlija līdz 1. novembrim pie Sommas upes Francijā. Tā arī bija viena no asiņainākajām - tikai pirmajā kaujas dienā vien britu spēki zaudēja 57 000 un uz kaujas beigām bojāgājušo daudzums abās pusēs sasniedza 1,5 miljonus. Kauja bija pirmā lielākā Britu spēku ofensīva, kas noskaņoja britus daudz kritiskāk pret karu, bet armija ievērojami uzlaboja savu taktiku kaujas laikā. Kopāmā briti kaujā zaudēja 420 000 cilvēku, franči 200 000, bet vācieši 465 000.
Kaujā svarīga loma bija artilērijai, bet tā nespēja pārrautas visus vadus, iznīcināt dziļās vācu tranšejas, izvest no ierindas pretinieka ieročus vai aizsegu kājiniekiem. Artilērija uzbrukuma sākumā 1. jūlijā tika pārāk ātri aizvākta no vāciešu priekšējām tranšejām, atstājot kaujiniekus bez aizsardzības. Savukārt frančiem, atšķirībā no britiem, bija pieredze Verdunā un viņi cieta mazākus zaudējumus.
Vācieši pēc 1. jūlija spēja rakt aizsardzības nocietinājumus ātrāk nekā briti un franči tiem varēja uzbrukt un kopumā kauja pie Sommas kļuva par kauju, kas novājināja visus. Tā bija dārga mācībstunda, bet vācieši vēlāk tomēr atkāpās.
