Neticami, bet šī bilde tiešam slēpj traģēdisku stāstu. Čalifuksu ģimene, 40 gadīgs tēvs Rejs un 24 gadus jaunā māte Luisa, būdama stāvoklī jau ar piekto bērnu, izlika pārdošānā savus četrus bērnus.
Pēc tam, kad ģimenes galva pazaudēja darbu, ģimene vairāku mēnešu garumā cīnījās ar nabadzību un dzīves vietas pazaudēšanu. Kad likās, ka nu bezizeja ir klāt, laulātais pāris nolemj uz gājienu, kurš satrieca visu pasauli - pārdod bērnus. Iepsējams taja brīdī Rejs un Luisa nolēma, ka tā būs iespēja bērniem tikt pie labākas dzīves.
Fotogrāfijā ir redzami četri bērni - uz augšējā pakāpiena vecākā 6 gadus vecā meitenīte Lana un 5 gadus vecā Anna. Lejā Miltons (4 gadi) un jaunākā meita Sjū Ellēna (2 gadi).
Daudzi cilveki apgalvoja, ka Luisa un Rejs nebija domājuši pārdod bērnus, bet gan tādā veidā sauca pēc palīdzības. Lai arī ko bija domājuši šo bērnu vecāki, bet šis palīdzības sauciens bija sadzirdēts, jo pēc bildes publicēšanas ļoti daudzi cilvēki piedāvāja savu palīdzību - gan finensiālu, gan arī darba iespējas. Tomēr divus gadus vēlāk visi bērni tik tiešam bija izpārdoti, ieskaitot vēl vienu puisīti (Bedfordu), kurš fotogrāfijas uzņemšanas brīdī bija vēl tikai puncī.
Kā tas ir - būt pārdotam no paša mātes rokas?
Vairākus desmitus gadus vēlāk žurnalisti mēģināja atrast šos bērnus un noskaidrot, kā izvērtās šo bērnu liktenis. Izrādījās, ka visi bērni ir izdzīvojuši, un pat dažiem no viņiem izdevās satikt vienam otru jau 21.gadsimtā.
Anna un Miltons
1950.gadā septiņgadīgo meitenīti Annu nopirka fermeru ģimene Džons un Ruta Zoetmani. Miltons, neveloties būt šķirts no māsas, tik ļoti raudāja, ka fermeri nolēma paņemt arī viņu. Vārdus viņiem nomainīja un viņi kļuva par Beverilu un Kennetu. Dzīve bērniem izvērtās diezgan sūra, viņi džīvoja šķūnī, pa dienu stradājot uz lauka, bieži ciešot no vardarbības ģimenē un izsmiekliem.
Kā atceras Miltons, jau pirmajā dienā jaunais tētis viņu sasēja, piekāva un teica, ka izmantos viņu kā savus vergu. Miltons tad vēl nezināja, ko tas nozīmē. Pēc kāda laikajaunais tēvs atkal viņu nežēlīgi peikāva un piesēja šķūnī uz pāris dienām, kurā bija pilns ar zurkām. No žurkām zēnam bija jāatsitas ar nazi, ar kuru vāca kukurūzu. Kad Miltons tēvam jautāja, kāpēc viņš to izdarīja, Džons atbildēja, ka profilakses pēc, la8i zēns tēvu baidītos un klausītu. Vienu dienu Miltons to vairs nespēja izturēt, un pēc kārtējās "nopēršanas" atbildēja tēvam ar to pašu. Par to tēvs izsauca policiju. Miltonu tiesāja un gandrīz vai ielika cietumā, bet beigās tiesas spriedumu par cietumu izmainīja uz psihiatrisko klīniku. Kad 17 gadīgo Miltonu izlaida no psihiatriskās klīnikas, zēns aizbēga no mājām. Kad viņam bija 21 gads, viņš sameklēja savu bioloģisko mati. Miltons noskaidroja, ka drīz vien pēc bērnu pārdošanas Luisa izšķīrās no vīra, otreiz aprecējās un dzemdēja vēl 4 bērnus (es teiktu, ļoti ražīga mātīte bijusi, veselus 9 izspieda). Miltons, padžīvojis pie bioloģiskās mātes mēnesi un nesajutis nekādu mīlastību, rūpes un gādību no viņas puses, aizgāja no viņas. Turklāt otrais bioloģiskās mātes vīrs sāka pacelt roku uz Miltonu. Pēc tam, kad pameta Luisas mājas, Miltons aizbrauca uz Čikāgu, aprecējās un ar sievu pārvācās uz Arizonu.
Savukārt Annu, kad viņai bija 17 gadi, nolaupīja un izvaroja. Kad viņas jaunie vecāki, Džons un Ruta Zoetmani, uzzināja, ka meitene ir stāvoklī, viņi viņu aizsūtīja uz patversmi vientuļajām māmiņām Mičiganā. Tur Anna dzemdēja meitiņu, bet bērnu viņai neatdeva, tāpēc Anna atgriezās fermā pie Zoetmaņiem. Anna, tā pat kā viņas brālis Miltons, vienu reizi satikās ar savu bioloģisko māti, bet viņu tikšanās bija ļoti auksta un nevēlama no mammas puses.