Kas notiek mūsu smadzenēs?!18

Jūs vainojiet citu cilvēku, ne situāciju un vainojiet situāciju tā vietā, lai vainotu sevi.

Atausiet atmiņā tos brīžus, kad jūs gaidāt cilvēku, kurš kavē tikšanos. Visticamāk jūs viņa kavēšanos izskaidrojāt ar bezatbildību un nesavāktību. Šajā pat situācijā tikai mainītām lomām, savu kavējumu jūs norakstāt uz apkārtējiem apstākļiem – sastrēgums, slikti laikapstākļi utml.

Gudriem vārdiem runājot tas saucās „fundamentālā attiecinājuma kļūda?” – tieksme izskaidrot citu cilvēku uzvedību ar personas īpašībām, bet savu uzvedību – ar ārējiem apstākļiem. Diemžēl, pat atzīstot savu tieksmi izdarīt netaisnīgus spriedumus, mēs vienalga turpinam pieļaut šo fundamentālo kļūdu.

Jums gribās vairāk izvēles, nekā spējat pievarēt.

 Ieejot jebkurā lielveikalā, jūs varat redzēt milzīgu produktu klāstu, un tas viss tāpēc, ka cilvēkiem nepieciešama liela izvēle. Kāpēc? Kādā entuziastu pētijumā, kas norisinājās tur pat lielveikalā pircējiem tika piedāvāti 2 stendi, vienā stāvēja 6 džema burciņas, otrā – 24. Lai arī cilvēki biežāk apstājās pie 24 burciņu stenda, viņi tomēr biežāk iepirkās 6 burciņu bodītē.

Tas ir vienkārši izskaidrojams: Neskatoties uz faktu, ka mums liekās, ka mēs gribam vairāk, mūsu smadzenes spēj tikt galā tikai ar ierobežotu elementu daudzumu vienlaikus.

Jūs esat laimīgāki, kad esat ar kaut ko aizņemti.

Iedomājaties, ka jūs atrodaties lidostā un jums ir jāsavāc bagāža. Pie tam jums ir apmēram 12 minūtes, lai nokļūtu līdz bagāžas saņemšanas zonai. Kad jūs pienākat pie bagāžas lentas, jūs nekavējoties savācat savu čemodānu. Cik nepacietīgi jūs jūtaties?
Tagad iedomāsimies analoģisku situāciju, šoreiz jūs līdz bagāžas lentai tiekat 2 minūšu laikā un jums tagad jāgaida sava bagāža 10 minūtes. Kaut arī abās situācijās bagāžas saņemšana aizņēma 12 minūtes, otrajā gadījumā, jūs droši vien bijāt nepacietīgāki un nelaimīgāki. Ja cilvēkam nav iemesla būt aktīvam, viņš izlemj neko nedarīt. Un, lai arī tas palīdz saglabāt enerģiju, bezdarbība liek mums justies mazāk apmierinātiem ar dzīvi.

 Lielāko daļu lēmumu jūs pieņemat neapzināti.

Lai arī jums patīk domāt, ka visi mūsu lēmumi tiek rūpīgi kontrolēti un pārdomāti, pētījumi vēsta citu. Ikdienišķie lēmumi patiesībā tiek pieņemti mūsu zemapziņā. Katru sekundi mūsu smadzenes bombardē vairāk, kā 11 miljoni informācijas vienību. Un pa cik nav iespējams to katru rūpīgi izanalizēt, tad šo briesmonīgi apjomīgo darbu uzņemās mūsu zemapziņa.

Jūsu visspilgtākās atmiņas ir kļūdainas.

 Uztraucošu un dramatisku notikumu atmiņas psiholoģijā dēvē par „uzplaiksnījuma atmiņām”, un tās, kā izrādās ir pilnas ar kļūdām.
Par šī fenomena spilgtu piemēru varam ņemt notikumus, kas saistīti ar 11. septembri. Psihologi aptaujājuši cilvēkus sīki aprakstīt, ko viņi darījuši, kur atradušies un citas detaļas, kas saistītas ar šo notikumu, pirmoreiz uzreiz pēc terorakta un vēlāk otru reizi pēc 3 gadiem. Noskaidrojās, ka 90% vēlāko aprakstu krasi atšķīrušies no pirmatnējiem. Daudzi cilvēki spēj detalizēti aprakstīt, kur viņi bijuši un ko darījuši tai brīdī, kad uzzinājuši jaunumus. Problēma ir tajā, ka pašas detaļas ir kļūdainas, pa cik spēcīgās emocijas, saistītas ar atmiņu, izkropļo atmiņas.