atbildot uz Oto Lāčplēsis komentāru " Kur es rakstīju ka nenogalināja civilos... "
Nu vecīt, ja reiz viņi nogalināja civilos, tad jau tas ir tieši tas, ko apgalvoja PSRS un tagad krievi, ka šie cilvēki bija noziedznieki. Ok, rakstā tu tieši tā neuzrakstīji, bet tad tavuprāt par varoni var uzskatīt cilvēku, kas nogalina civilos?
Starp citu, pa punktiem par rakstu:
1. Hitlers nesolīja Latvijai neatkarību. Tieši otrādi, gandrīz uzreiz pēc vācu okupācijas nodibināšanās tika skaidri un gaiši norādīts, ka nekā tāda nebūs. Kāpēc tavuprāt piemēram nebija Lietuviešu leģiona, ja reiz tie arī bija nokaitināti kā apgalvoji rakstā?
2. Hitlers ne par kādu baltiešu reakciju nebija sajūsmināts. Viņiem 3 škiras ļaudis PSRS vispār neko nenozīmēja. Bija savi plāni gan uz Baltijas pārvācošanu gan citām tā laika PSRS daļām. Leģions tika dibināts tikai 1943.gadā, kad frontē vāciešiem sāka iet arvien sliktāk un bija nepieciešama lielgabalu gaļa. Acīmredzot cilvēki saprata gan to gan arī izprata nacistu režīma sliktumu, ja reiz Leģionā bija jāveic vairākas piespiedu iesaukšanas.
3. Ieroči bija, ne velti ir pilns ar Sarkanās Armijas karavīru atmiņām, ka uz viņiem tika daudz šauts, kad tie atkāpās 1941.gadā. No 24.teritoriālā korpusa daudzi bijušie Latvijas armijas karavīri arī dezertēja ar ieročiem rokās. Tā kā tavs apgalvojums ir pasaciņa zināmā mērā.
4. Abas divīzijas tika veidotas uz iepriekš esošu policijas bataljonu bāzes tā kā tur bija arī pārliecināti nacisti, gan vācu līdzskrējēji. Kara beigās "Arāja brigādi" izformēja un daļu personāla arī iekļāva divīzijās, tā ka bija arī reāli noziedznieki.
Bet realitātē pārsvarā bija piespiedu kārtā mobilizēti cilvēki, kas karoja tā vienkāršā iemesla dēļ, ka nebija citas izvēles un viss. Kāds no tiem bija varonis, kāds nē. No šāda skatupunkta man viņi ir vienādi ar tiem, kas karoja Sarkanās Armijas pusē, bet varu derēt, ka par tiem tu neko nezini un neuzskati par Latvijas patriotiem. Tā pat kā visi tie, kas Leģionārus uztver kā varoņus (tai skaitā mūsu valdība).