Pēc neskaitāmos eksperimentos pierādītās Enšteina relativitātes teorijas, katrs mirklis ir unikāla vieta laikatelpā. Visumu, ko veido laika telpa, apdzīvo objekti, kas pārvietojas telpā un laikā ar atšķirīgiem ātrumiem un laika ritējumiem. Zvaigznei, kas traucas lielā ātrumā, tālā galaktikā TAGAD ir laiks, kurā uz Zemes Kristofers Kolumbs atklāj Ameriku, bet zvaigznei, kas traucas tai garām, pretējā virzienā, uz Zemes ir tāla nākotne, kuru mēs vēl neesam piedzīvojuši, bet, kas tai jau ir zināma.
Pagātne nav iztecējis un aizmirsts laiks, nākotne nav vēl nepienācis un nesasniedzams, bet tagadne ir relatīva. Laiks neplūst mums garām, mēs plūstam tam cauri. Varbūt tas, ka mēs katrā mirklī esam vieni, var radīt ērmīgu un vientuļu sajūtu, bet es labprātāk uz to skatos šādi – katrs mirklis, kuru piedzīvojam ir unikāls, pieder tikai mums un, lai ar kādu varetu dalīties ar to, ir jāatrodas pietiekosi Tuvu :) To arī novēlu Jums!
Ja Tev raksts patika, tad pasaki to citiem spiežot + un pastāsti to saviem draugiem iesakot draugiem.lv, facebook un twiter! Ja Tevi interesē vēl raksti par astronomiju, kvantu fiziku, visuma rašanos, galu un citām eksistencionālām tēmām, meklē citus rakstus par šīm tēmām manā profilā: http://spoki.tvnet.lv/profils/justaride
Super raksts 
