Kas ir dimants?5

Vai tu gribētu dimantu?

Dimants ir oglekļa alotrops (citi oglekļa alotropi ir grafīts, fullerēns, karbīns, oglekļa nanocaurulītes, dimanta nanostienīši, lonsdaleīts un citi) , kurā oglekļa atomi ir sakārtoti izometriski heksoktaedriskā kristāla režģī. Tā cietība un augstā gaismas dispresija padara to par noderīgu materiālu gan rūpniecībā, gan juvilierizstrādājumos. Dimants ir cietākais zināmais dabiskas izcelsmes minerāls, kas to padara par lielisku abrazīvu. Lai iegūtu apslīpētus dimantus, tos vienīgi ir iespējams apstrādāt zem augsta spiediena un augstas temperatūras ar citiem dimantiem (pazīstami kā II tipa (Type-II) dimanti), kuri ir cietāki, vai arī ar vielām, kuras ir cietākas par pašu dimantu. Šīs vielas var būt borazons, ultracietais fullerīts vai dimanta nanostienīši. Tas nozīmē arī to, ka dimants lieliski saglabā virsmas pulējumu — savu izcilo spīdumu. Dimanta kušanas temperatūra ir 3547 grādi pēc celsija — visaugstākā no visiem minerāliem. Dimants tradicionāli tiek uzskatīts par visvērtīgāko dārgakmeni.

Ik gadus pasaulē iegūst ap 130 miljonus karātu (26 tonnas) dimantus ar kopējo vērtību ap 9 miljardi ASV dolāru. Katru gadu arī mākslīgie dimanti tiek ražoti ap 100 tonnām.

Dimants kā dārgakmens ir lietots reliģiska rakstura rituāliem Indijā jau vismaz pirms 2 500 gadiem. Vismaz tikpat sen dimants tiek lietots kā urbšanas un gravēšanas instruments. 19. gadsimtā dimantu popularitāte sāka pieaugt pateicoties lielākai tā ieguvei, uzlabotai apstrādes metodikai un tehnoloģijai, pasaules ekonomikas attīstībai un reklāmas kampaņām. No mārketinga viedokļa dimantu vērtē pēc četrām īpašībām: karātu daudzums, dzidrums, krāsa un slīpējums (angliski visi šie termini sākas ar «c» — tāpēc bieži saka «četru "c" likums». Kaut arī mākslīgo dimantu ražošanas apjoms aptuveni četras reizes pārsniedz dabisko dimantu ieguves apjomus, absolūtais vairums mākslīgo dimantu ir ļoti nelieli un ar nepietiekamu juvelierkvalitāti — tie izmantojami tikai tehniskām vajadzībām.

Aptuveni 49% dimantu iegūst Āfrikas centrālajā un dienvidu daļā, kaut gan nozīmīgas atradnes ir arī Kanādā, Indijā, Krievijā, Brazīlijā un Austrālijā. Dimantus parasti iegūst no kimberlītu piltuvēm— īpašām ģeoloģiskām struktūrām, kuras radušās īpaši augsta spiediena un temperatūras apstākļos, kas bijuši piemēroti dimantu ģenēzei. Dimantu ieguve un piegāde tiek saistīta ar daudziem politiskiem un militāriem konfliktiem, jo īpaši Āfrikā. Pastāv arī uzskats, ka lielākais dimantu ieguvējs — «De Beers» grupa — negodīgi izmanto savas dominējošās pozīcijas tirgū, lai to kontrolētu. Pēdējā laikā šīs kompānijas īpatsvars tirgū gan ir krities zem 60%.