Ja kāds teiktu, ka galvas mazgāšana ir veselībai un dzīvībai bīstams pasākums, tad mūsdienu cilvēks tam diez ko neticētu.
Ja kāds teiktu, ka galvas mazgāšana ir veselībai un dzīvībai bīstams pasākums, tad mūsdienu cilvēks tam diez ko neticētu.
Bet cilvēki, kuri dzīvoja vairākus gadsimtus atpakaļ, kaut ko tādu ņēma ļoti nopietni.Tā laika modes blogeri, tādi, kā Bakrams Berouzs, rakstīja, ka galvas mazgāšana ar ūdeni ir galīgi neieteicama un iedvesmoja meitenes uz tādu matu kopšanas līdzekļu lietošanu kā dzīvsudraba, spirta un benzīna šķīdumi.
Pirmās automašīnas izgudrotāja Karla Benca sieva savā slavenajā braucienā no Manheimas uz Forcheimu benzīnu pirka aptiekās.
Par daiļu sejas krāsu rūpējās tikpat toksiskā veidā. Aristokrātisku bālumu un maigu tējas rozes sārtumu vaigos panāca nevis ar dekoratīvo kosmētiku, bet visai īpatnēju preparātu iekšķīgu lietošanu. Lai parādītos vajadzīgais sārtums, pietika uzsmēķēt attiecīgās zālītes, bet bālumu sejai nodrošināja apēstais kaļķis vai izdzertais etiķis. Visas populārās daiļavas grauza krītu, virsū uzdzerot jodu. Ja skaistimkopšanas salons "Kolonna" tiktu atvērts tolaik, tur noteikti atrastos skābu kapostu sula, kampars un vēl šis tas tamlīdzīgs.
Kamēr nabadzīgākā tautas daļa smērēja uzacis ar sodrējiem un vaigus sārtināja, rīvējot ar bieti, turīgākās dāmas indējās ar svina kosmētiku un zaudēja matus un uzacis. Bet ar fantāziju viss bija kārtībā, pēc tam trūkstošo uzacu vietā līmēja gabaliņus no nogalināto peļu ādiņām.
Lai savestu sevi kārtībā, nevajadzēja pierakstīties rindā uz skaistuma salonu - salons ieradās pats ceļojoša bārddzīņa - ķirurga izskatā. Viņš stiepa līdz tablešu burkas, dēles, smaržas un uz kakla nesa koka krēslu - lai būtu, kur nosēdināt nejauši satiktu klientu. Pie reizes viņš varēja arī nolaist asinis, izraut slimu zobu un apgriezt sapinkojušos bārdu. Skaistuma salons klīda pa ielām, skaļā balsī aurojot profesionālo reklāmu :"Skujam, griežam matus, tīram parūkas, griežam varžacis, pērkam matus, līmējam skaistumpumpiņas, liekam bankas un dēles!".
Viss tas turpinājās līdz tam laikam, kad vienkārša amerikāņu kalponīte Marta Hārpere izgudroja friziera krēslu un ieviesa īpašu toniku matu mazgāšanai. Viņai vienkārši paveicās ar pirmo darba vietu - viņa strādāja par kalponi pie kāda ārsta, kurš viņai pastāstīja, kā būtu pareizi jākopj mati un jaievēro higiēna. Izmēginājusi ārsta ieteikumus savai krāšņajai matu rotai, Marta ievēroja, ka viņas mati kļuvuši apjomīgi un mirdzoši. Jāsaka, ka pati daba viņu bija radījusi par dzīvu matu kopšanas līdzekļu reklāmu - viņai tie bija īpaši gari un skaisti.
Pēc ārsta nāves viņa par ietaupīto naudu atvēra savu pirmo frizētavu. Viņa bija cilvēks, kurš ātri aptvēra visu jauno un prata to izmantot - viņai kaimiņos darbojās Džordžs Īstmens, kurš tikko nodibināja firmu "Kodak"? Ok, kas gan var būt labāka reklāma par lielu viņas pašas matu fotogrāfiju frizētavas skatlogā! Tajā laikā sākās cīņa par sieviešu tiesībām, un sufražistes bija sajūsmā par uzņēmīgo meiteni - biznesmeni, un sniedza viņai arī materiālu atrbalstu biznesa paplašināsanai - viņa atvēra filiāles visās ASV malās - īstenībā nevis Makdonalds izgudroja franšīzi, bet Marta Hārpere- jau 60 gadus agrāk, dodot iespēju uzsākt biznesu daudzām sievietēm, kuras tiecās pēc materiālās patstāvības.