Kanādas „Titāniks”. Traģēdija Svētā Laurentija līcī.6

Slepkava uz kuģa klāja

              29. maijā ap pulkstens diviem naktī „Empress of Ireland” kapteinis Henrijs Kendalls uzkāpa uz komandtiltiņa. Kuģis tuvojās Tēva zemesragam (Father Point, Point-au-Pere). Mierīgi guļošajiem pasažieriem tas neko neizteica, taču kapteinim gan. Šī vieta Kendallam saistījās ar kādu ļoti nepatīkamu atgadījumu.

Tas notika pirms četriem gadiem. Jau tad Kendalls bija kapteinis, tolaik viņš vadīja kuģi „Montrose”. Kuģis veica līdzīgus reisus starp Britāniju un Kanādu. Neilgi pirms kārtējās iziešanas reisā no Liverpūles, visu Anglijas sabiedrību satricināja cietsirdīgs noziegums. Kāds zobārsts Hārvijs Kripens nogalināja savu sievu, viņas ķermeni ar cirvi sadalīja gabalos un paslēpa paša mājas pagrabā. Pēc tam viņš kopā ar savu mīļāko – kalponi Eteli – nozuda nezināmā virzienā. Burtiski dienu pirms kuģa došanās atklātā jūrā kapteinis Kendalls gluži nejauši pievērsa uzmanību dīvainam pārim – jaunietim un pavecākam kungam, kuri turējās mazliet savrup. Visvairāk kapteini ieintreģēja tas, ka jaunekļa apģērbs acīmredzami slēpa sievietes figūru. Kendalls zināja par nesenajiem notikumiem Anglijā.

Tāpat uz kuģa bija daudz laikrakstu, kuros bija publicēti noziedzinieku portreti un sīks apraksts. Pārliecinājies, ka viņa aizdomas ir pamatotas, kapteinis nosūtīja Skotlendjardam atbilstošu radiogrammu. Kad kuģis tuvojās ostai, no piepeldējušā kuģa un lainera klāja uzkāpa arī policisti. Noziedzinieki, kuri jau līksmoja par tuvojošos brīvību, bija ārkārtīgi satriekti. Tomēr slepkava, kāpjot pa trapu policijas pavadībā, paspēja pagriezties pret Kendallu un naidīgi nošņākt: „Tu mani nodevi, kapteini, un par to tu šajā pašā vietā smagi cietīsi. Esi nolādēts!”

Pagāja četri gadi, slepkava Kripens jau sen bija notiesāts un pakārts, bet kapteinis Kendalls vienmēr devās uz komandtiltiņa, kolīdz viņa vadītais kuģis atradās šīs vietas tuvumā, un palika tur tik ilgi, kamēr tā izzduda skatienam...

Nezināmais kuģis

Tā tas bija arī šoreiz. Pārliecinājies, ka ļaunā vieta ir aiz muguras, kapteinis uzmanīgi aplūkoja horizontu un pievērsa sardzes vīru uzmanību miglai, kas tuvojās no līča krasta. Tad viņš devās uz savu kajīti.

Tači ilgi atpūsties viņam nesanāca. Nepagāja ne pusstunda, kad kapteinis tika izsaukts uz stūrmaņa kabīni. Priekšā pa labi no borta parādījās kāda nezināma kuģa ugunis un tūlīt pat atkal izzuda biezajā miglā. Kendalls deva rīkojumu peldēt pa labi, lai varētu dot ceļu pretim peldošajam kuģim, samainoties ar kreisajiem bortiem, kā tas pienākas, bet pēc tam deva rīkojumu kuģot ar vismazāko ātrumu. Tikmēr migla pilnībā pārklāja visu līča virsmu. Kapteinis un sardzes matroži sastinga kā statujas, bezjēdzīgi veroties miglainajā naktī. Pēkšņi pa labi no borta no tumsas burtiski simt metru attālumā no lēni peldošā lainera iznira nezināma kuģa milzīgais priekšgals. Kendallu un visus uz klāja esošos pārņēma šausmas. Kapteinis deva rīkojumu braukt ar pilnu ātrumu, lai paspētu izvairīties no sadursmes, taču bija jau par vēlu...

Nakts Trieciens

              Norvēģu ogļu kuģa „Storstad” sardzes matrozis ar īpašu uzmanību neizcēlās. Turklāt viņš pat aizmirsa pabrīdināt savu kapteini par attālumā jau pirms miglas parādīšanās saskatīto laineri. Tik nolaidīgas attieksmes pret saviem pienākumiem rezultātā notika briesmīga katastrofa.

„Storstad” varenais degungals, kas papildus bija nostiprināts ar brangām, kas atviegloja kuģošanu ledājos, kā konservu nazis pāršķēļa „Empress of Ireland” bortu. Daudzi pasažieri gāja bojā, pat nepamodušies. Citi panikā skraidīja pa apakšējiem klājiem, spiežoties viens otram virsū. Lūk, lainera ķirurga Džeimsa Granta liecība: „Katastrofa bija tik pēkšņa, ka desmitiem pasažieru tā arī palika savās gultās, bet citi palika iesprostoti savās kajītēs kā peles slazdos. Pasažieri uz klāja bija pavadījuši tikai vienu dienu un vēl nebija iepazinuši telpu izvietojumu. Panikā viņi nespēja atrast izeju uz augšējiem klājiem. Tieši tas arī bija galvenais iemesls, kāpēc katastrofas upuru skaits bija tik liels.”