›

Kamēliju dāma 0

19 0

„Kamēliju dāma” ir stāsts par turīgas ģimenes atvases Armāna Divāla un kurtizānes Margeritas Gotjē attiecībām. Tā uzrakstīta pirmajā personā un sākas ar ainu, kurā kāds jauns vīrietis (viņa vārds nekur grāmatā netiek nosaukts) nejauši uzzina par izsoli kādā namā. Intereses pēc aizgājis uz izsoli, viņš nopērk grāmatu ar ierakstu, kurš veltīts kādam Armānam Divālam. Drīz vien ierodas pats Armāns un lūdz, lai viņam ļauj šo grāmatu atpirkt, jo viņam tā esot ļoti dārga. Stāstītājs grāmatu atdod tāpat, bet viņš to dara savtīgu nolūku vadīts – viņš vēlas uzzināt ko vairāk par Armānu un Margeritu. Armānam tobrīd ļoti nepieciešams atbalsts, jo viņš pārdzīvo Margeritas nāvi, turklāt viņam jāveic līķa pārapbedīšana, tādēļ viņš iedraudzējas ar svešinieku un dalās atmiņās.

Armāna un Margeritas mīlasstāsts sākās visai interesanti – Armāns viņas dēļ bija kā bez prāta, bet Margerita viņu neuztvēra nopietni. Vēlāk gan viņa paziņoja, ka meklē sev jaunu mīļāko, bet tādu, kurš nemācīs viņai kā dzīvot un neko nepārmetīs. Armāns piekrita un tā viņi kļuva par pāri. Savu solījumu viņš gan nespēja turēt, jo kļuva greizsirdīgs uz Margeritas pārējiem mīļākajiem, sevišķi grāfu N. Starp citu, grāfs Margeritai nepatika, bet viņš viņai deva daudz naudas, tā ka nācās pieciest. Vēl viens Margeritas labdaris bija kāds pavecs hercogs, bet ar viņu Margeritai bija tikai tēva un meitas attiecības – pirms pāris gadiem Margerita bija devusies uz tuberkulozes slimniekiem domātu sanatoriju un iepazinās ar kāda hercoga meitu. Abas pēc izskata bija ļoti līdzīgas un kad hercogs jau pēc meitas nāves atbrauca uz sanatoriju, viņš nejauši ieraudzīja Margeritu un solīja viņai materiāli palīdzēt līdz mūža galam, ja tikai viņa atļaus hercogam ar viņu laiku pa laikam tikties.

Ar laiku Armāns vairs nespēj izturēt to, ka nav vienīgais vīrietis Margeritas dzīvē un lūdz viņu visu pamest un sākt jaunu dzīvi. Margerita piekrīt, taču idille neturpinās ilgi – Margerita ieslīgst parādos, vēl pēc kāda laika ierodas Armāna tēvs un lūdz attiecības pārtraukt. Kad Armāns atsakās, viņa tēvs dodas pie Margeritas. Tā kā lūgumam ir ļoti pamatots iemesls, Margerita piekrīt un atgriežas pie vecā dzīvesveida. Viņa cenšas izdarīt visu, lai Armāns viņu sāktu ienīst. Tas viņai izdodas un dusmu pilnais Armāns sagādā Margeritai vienu sirdsēstu pēc otra. To, kādēļ Margerita upurēja abu laimi, viņš uzzina tikai tad, kad ir jau par vēlu kaut ko labot.

„Kamēliju dāmas” pamatā ir patiess mīlasstāsts starp rakstnieku Aleksandru Dimā (dēlu) un vienu no sava laika slavenākajām Parīzes kurtizānēm Marī Diplesī. Aleksandram nācās no viņas šķirties, Marī, tāpat kā Margerita, nomira no tuberkulozes 1847. gadā, 23 gadu vecumā.

Interesanti, ka mūziku baletam „Kamēliju dāma” sarakstījis Ferencs Lists – Margeritas mīļakais pēc Aleksandra Dimā.

Grāmatā ir arī vērtīgas atziņas par dzīvi, attiecībām un mīlestību. Aktuālas kā 19. gadsimtā, tā tagad (zem attēliem).

„Cik skumīgi ir redzēt novecojušu netikumību, it sevišķi sievietēm. Tajā nav nekādas cieņas un tā neizraisa nekādu līdzjūtību.”

„Nepacietīgi gaidītās atbildes vienmēr pienāk, kad neesam mājās.”

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Marī Diplesī

Aleksandrs Dimā (dēls)

„Sievietes ir nežēlīgas pret cilvēkiem, kurus viņas nemīl.”

Reklāma

nbspSaruna ar grāfu... Autors: Čeirāne Kamēliju dāma

Saruna ar grāfu N.:

„Ardievu, dārgais grāf, - vai jūs jau aizejat?”

„Jā, šķiet, ka es jūs garlaikoju.”

„Ne vairāk kā vienmēr. Kad mēs jūs atkal redzēsim?”

„Kad jūs atļausiet.”

„Nu, tad ardievu!”

nbspbdquoBūt nevainīgas... Autors: Čeirāne Kamēliju dāma

„Būt nevainīgas meitenes iemīļotajam, pirmo reizi atklāt viņai mīlestības burvīgo noslēpumu, protams, ir liela svētlaime, bet tas ir visvienkāršākais pasaulē. Iegūt sirdi, kura nav radusi pie uzbrukumiem, ir tikpat kā ieņemt pilsētu, kas ir atklāta un bez garnizona. [...] Taču iegūt īstu kurtizānes mīlestību – tā ir daudz grūtāka uzvara. Viņām miesa ir noplicinājusi dvēseli, juteklība izdedzinājusi sirdi, netiklība notrulinājusi jūtas. Viņas jau sen zina tos vārdus, kurus viņām saka, pazīst izmantojamos līdzekļus, pat mīlestību, ko viņas modina, viņas agrāk ir pārdevušas. Kurtizānes mīl aiz pienākuma, nevis aiz sajūsmas. Aprēķini viņas sargā labāk nekā šķīstu jaunavu māte vai klosteris.”

„Cilvēks kļūst ļoti mazisks un iekarsīgs, ja ir aizskarta kāda no viņa kaislībām.”

Reklāma

nbspbdquoAflonso Karra romānā... Autors: Čeirāne Kamēliju dāma

„Aflonso Karra romānā „Pīpi kūpinot” stāstīts par cilvēku, kas reiz vakarā sekojis kādai ļoti elegantai dāmai, kurā iemīlējis no pirmā skatiena – tik skaista viņa bijusi. Vēlēšanās noskūpstīt šai dāmai roku devusi viņam spēku, drosmi un vīrišķību – nekas vairs nav licies grūts. Taču viņš pat neuzdrīkstējies paskatīties uz koķetās kājas galiņu, kas atklājies zem ejot paceltās kleitas. Kamēr viņš sapņojis par to, ko darīs, lai iegūtu šo sievieti, viņa apturējusi viņu uz ielas stūra un prasījusi, vai viņš negribot ienākt pie viņas.

Viņš novērsies, pārgājis pāri ielai un apbēdināts atgriezies mājās.

Atceroties šo tēlojumu, es, lai arī būtu ar mieru ciest šīs sievietes dēļ, baidījos kaut Margeritai neiepatīkos pārāk ātri un viņa pārāk ātri nedāvā man savu mīlestību, par ko es gribēju samaksāt ar ilgu gaidīšanu vai lielu upuri. Tādi jau mēs, vīrieši, esam: un, mums par laimi, iztēle vērš poētiskas mūsu jūtas un fiziskās prasības padara šo piekāpšanos par maigiem sapņojumiem.

Vārdu sakot, ja man teiktu: „Šovakar jūs iegūsiet šo sievieti, bet rīt tiksiet nogalināts,” – es tam piekristu. Taču, ja man teiktu: „Dodiet desmit luidoru un jūs būsiet viņas mīļākais,” – es atsacītos un sāktu raudāt kā bērns, kas atmodies redz pazūdam nakts sapņu pili.”– te nu ir atbilde uz sieviešu jautājumu, kādēļ nereti brīdī, kad sieviete sāk atbildēt uz vīrieša jūtam viņš zaudē par šo sievieti interesi.