enos laikos ļaudis, kas dzīvojuši Kolkā, esot bijuši īsti
laupītāji. Sēklis, kas atrodas iepretī Kolkai, iestiepjas tālu jūrā
un ir pārklāts ar ūdeni. Tikai zinātāji varējuši noteikt tā
atrašanās vietu, lai neuzbrauktu tam virsū. Lielā miglā viltīgie
kolcinieki palaiduši pa sēkli baltu, klibu zirgu. Zirgam piesēja
divus lukturus: zilu un baltu kā kuģim.
Klibais zirgs gājis zvalstīdamies, lukturi šūpojās.
Nomaldījušies jūras braucēji, ieraudzīdami pazīstamās
ugunis, priecīgi braukuši pretī, tā nokļūdami uz sēkļa. Tad
manīgie kolcinieki aplaupījuši tos.
Reiz, lai iegūtu jūrnieka skaistos zābakus, tie nogriezuši
nelaimīgajam pat kājas.
No tā laika kolciniekus sauca par “kājgriežiem”, - tāda iesauka dzirdama vēl
šodien.