Vai vēlies zināt kāda būs Zeme pēc miljons vai miljards gadiem? Zeme patstāvīgi mainās, cilvēku ietekmē, Saules ietekmē un arī pati no sevis, veicot sev ierastās darbības. Zeme nākotnē izskatīsies ļoti interesanti, ne tā kā tagad.
Šajā raksta atspoguļošu populārākos notikumus, prognozes, kas sagaida mūsu planētu nakamajos miljons un miljards gados.
Pēc 10 miljoniem gadu.- Jauns Okeāns.
Viena no karstākajām vietām uz Zemes Afar depression ,ir starp Etiopiju un Eritreju un tā atrodās vairāk kā 100 m zem jūras līmeņa. Starp virsmu un karsto magmu ir tikai 20 Km un tektonisko plātnu kustibas rezultātā šeit izveidosies milzīgi vulkāni un geizeri, notiks spēcīgas zemestrīces un ar laiku viss rajons iesēdīsies vēl vairāk ,veidojot milzīgu ieplaku, kas tiks piepipldīta ar milzīgām ūdens masām izveidojot jauno okeānu. Pašlaik Afaras ieleja sežās ar ātrumu 1-2 cm gadā. Okeāns protams nebūs milzīgs, tas būs apmēram 2 reizes lielāks par sarkano jūru, kas arī ietilps šī jaunā okeāna sastavā.
Tuvākajos 100 miljons gados- Iznīcinošs asteroīda trieciens.
Kosmosā pārvietojās daudz tādu objektu ,kuru sadursme ar mūsu planētu radītu tai milzu postījumus. Zemes vēsture ir pietiekoši bagāta un pētot tās virsmu mēs varam konstotēt, ka ,apmēram, reizi 100 miljonu gadu laikā uz zemes nokrīt kāds milzīgs asteroīds, kas iznīcina bez maz vai visu dzīvo uz planētas. Pēdējais tāds nokita pirms 65 miljoniem gadu un kā zinām ,tad izmira dinozauri un daudz citu radību, kopumā ap 90 % no zemes populācijas.
Uz planētas virsmas var atrast daudzu milzīgu asteroīdu pēdas ,kas krituši pirms simtiem miljonu gadu un senāk. Vai toreiz uz planetās kāds dzīvoja mēs nezinām un varbūt šīs pēdas izdzēsa tieši šāds milzenis no kosmosa.
Iespējams kādu dienu cilvēce būs pietiekami atīstīta, lai laikus pamanītu šādu debess ķermeni un laikus to iznicinātu vai novirzītu citūr.
Pēc 250 miljoniem gadu- Pangeja atgriežās jeb jauns superkontinents.
Kā zināms Āfrika lēnām pārvietojās uz ziemeļiem- jau pēdējos 40 miljons gadu. Un pēc 50 miljoniem gadu tā sadursies ar dienvideiropu. Notiks milzīgas zemestrīces, veidosies jaunas kalnu gredas. Austrālija un Anktartīda arī vēlās būt šī jaunā superkontinenta sastāvdaļa tāpēc arī tās turpina ceļu uz ziemeļiem un pēc 100 miljoniem gadu sadursies ar Āziju. Tikmēr Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas kontinenti turpinās kustēties uz rietumiem kur tie ietrieksies Āzijā.
500 miljonus gadu pēc superkontinenta Pangejas atkal būs izveidojies jauns superkontinents. Pēc vairākiem miljoniem gadu plātnes atkal atdalīsies un sāks jaunu ceļojumu ,lai atkal kaut kad ļoti tālā nākotnē sakļautos visas kopā veidojot jau kārtējo superkontinentu.
Tuvāko 600 miljonu gadu laikā- Gamma staru uzliesmojumi.
Šāds uzlaismojums var izdalīt enerģiju ,ko 1000 mūsu Saules spētu izdalīt tikai miljards gadu laiku. Tas ir neiedomājams enerģijas daudzums. Ja kāda hipernova eksplodētu, piemēram, mūsu kaimiņu Andromēdas galaktikā, tad šis sprādziens Zemei nodarītu neiedomājamus bojājumus, noārdot vai stipri bojājot ozona slāni. Un kā zināms ozona slanis ir viens no priekšnosacījumiem kāpēc uz mūsu planētas ir dzīvība. Gamma staru uzliesmojums pēc zinātnieku domām ir vainojams pie otrās lielākās dzīvības izmiršanas uz planētas. Tas notika pirms 450 miljoniem gadu ,kad Ordovika perijodā uz Zemes bojā gāja vairāk nekā 60 % no visām dzīvajām būtnēm. Gamma staru uzliesmojuma gadijumā visa dzīvība bojā neietu ,bet planētu šāda eksplozijā izmainītu līdz nepazišanai.
Pēc 1,5 miljardiem gadu. Zeme sāk līdzināties Venērai.
Saule kļūst ar vien karstāka un lielāka, apdzīvojamā zona uz zemes kļūst ar vien mazāka līdz pilnībā izzūd. Viss dzīvais uz planētas virsmas iet bojā. Okeāni iztvaiko, paliek tikai milzīgi tuksneši. Laiks iet un klimats paliek ar vien karstāks, sāk izdalīties indīgas metāna gāzes, kas atmosfēru padara toksisku. Ko šādā gādījuma darīt cilvēcei? Vienīgais izdzīvošanas veids būs patverties zemes iekšienē, būvēt pazemes pilsētas. Zemes iekšpuse būs vienīgā apdzīvojamā zonā. Atgadina fantastikas filmas, bet tas sagaida mūsu planētu. Un vēl pēc vairākiem miljardiem gadu Saule kļūs tik liela ,ka aprīs Zemi un mūsu planētai būs pienācis gals. Vai cilvēki vēl eksistēs un spēs sevi izglāb nav prognozējams. Vienīgais izglabšanās veids būtu atrast citu planētu ,kas maksimāli līdzinātos zemei var arī būvēt milzīgus daudzu paaudžu kosmasu kuģus, kas tad arī kļūtu par cilvēses jaunajām mājām.
Pēc 2,5 miljardiem gadu. Izzūd Zemes magnētiskais lauks.
Pēc pašreizējās zinātnieku izpratnes pēc 2,5 miljardiem gadu Zemes kodols vairs nebūs šķidrs ,bet gan ciets. Kā kodols sāks atdzists ,tā zemes magnētiskais lauks lēnām sāks sabrukt līdz beigās pārstās eksistēt vispār. Saules vēji viegli varēs ielausties zemes atmosfērā un ozona slānis lēnām sabruks. Zemes atmosfēra ļoti sāks atgadināt pašreizējo Venēras atmosfēru. Nu jau tā uzkarsušajai Zemei pievienosies arī nāvējošais Saules starojums padarot Zemi par neviesmīlīgu dzīvām būtnēm. Nu vismaz mums zināmām dzīvības formām.
Pēc 3,5 miljardiem gadu- Katastrofa mūsu Saules sistēmā.
Apmēram pēc 3 miljardiem gadu pastāv iespēja ,ka Merkūra orbīta šķērsos Venēras orbītu un šīs planētas sadursies. Kas īsti notiks pēc tam nav paredzams. Labākajā gādījumā Merkūrs tiks iznīcināts vai arī mainīs orbītu un ietrieksies Saulē. Sliktākajā gadījumā šī sadursme var izmainīt Zemes orbītu un Zemes ceļš var šķersot ceļu kādām no mūsu Saules sistēmas gāzu gigantiem.
Ja Merkūrs ar Venēru ,tomēr, nesatiksies un Zemei nekādu ļaunumu nenodarīs, tad pēc 5 miljardiem gadu to izdarīs Marss, jo tad būs pienācis laiks ,kad krustosies Zemes un Marsa orbītas un katastrofa ir nenovēršama. Tikai jautājums vai tas vispār notiks un vai Saule jau nebūs aprijusi gan Marsu ,gan Zemi.
Pēc 4 miljardiem gadu- Pilnībā izmainījusies naksnīgā debess.
Zvaigznes mirst un zvaigznes dzimst ,bet viss vairāk mūsu naksnīgās debesis izmainīs mūsu Piena ceļa galaktikas sadursme ar mūsu kaimiņu Andromēdas galaktiku. Šis notikums ir neizbēgams un galaktikas tuvojās viena otrai līdz tās sadursies un izveidos vienotu jaunu galaktiku. Cilvēki no Zemes to novērot nevarēs ,jo Zeme ap to laiku jau būs neapdzīvojama vai arī Saule to jau būs aprijusi. Skats būs tiešām iespaidīgs ,jo debesjumu rotās triljoniem jaunu zvaigžņu.
Pēc 5 miljardiem gadu- gruvešu josla ap zemi.
Kaut arī Mēness nepārtraukti attālinās no Zemes, par 4 cm gadā, reiz tas atgriezīsies. Kad Saule būs iegājusi sarkana milža fāzē Mēness kustība apstāsies un tad Zeme to sāks vilkt atpakaļ. Un tuvojoties Zemei tas sāks sairt izveidojot ap Zemi tādu kā būvgružu gredzenu.
Nekas nav mūžīgs, šī planēta ir tiešām skaista un ir tiešām žēl ,kad kādreiz tā vairāk nepastavēs. Ja mēs cilvēki nenonāvēsim sevi paši ,tad to izdarīs Saule, tā pati, dēļ kuras uz mūsu planētas ir iespējama dzīvība. Ja cilvēki vēl tad pastāvēs ,tad iespējams tas viņiem būs skumjš brīdis, lai arī kurā visuma maliņa viņi tad arī būtu. Bet iespējams viņi pat vairs neatcerēsies savu dzimto planētu.
