Pasažieru laineri "Normandie" sāka būvēt 1931.gadā, bet jau vairākus gadus pirms tam arī britu "Cunard Line" bija sākusi būvēt savu peldošo brīnumu. Viss liecināja, ka "Konstrukcija nr. 534" būs gatava rekordīsā laika. Taču tad pēkšni pienāca "melnā ceturtdiena": 1929.gada 24.oktobra biržas krahs Volstrītā Ņujorkā izraisīja brīvo kritienu Rietumu pasaules ekonomikās. Krasi samazinājās arī pasažieru skaits pāri Atlantijas okeānam, un 1930.gada 10.decembrī rēdreja padevās: darbs pie lielā kuģa bija jāpārtrauc. Okeāna lainera būvniecība stāvēja dīkstāvē 27 mēnešus. Politiķiem un vienkāršajai tautai puspabeigtais korpuss kļuva par pieminekli krīzes postošajam tvērienam. "Tik ilgi, kamēr nr. 534 līdzīgi ģindenim gulēs mana vēlēšanu apgabala centrā, depresija nepametīs šo valsti. Manās acīs tas sauc "Fiasko! Fiasko! Visai Lielbritānijai," teica parlamenta loceklis Deivids Kērkvuds. Valdība bija spiesta aizdot "Cunard Line" naudu, lai kuģa būve varētu atsākties. 1934.gada aprīlī 400 kuģubūvētavas strādnieku atgriezās pie darba. Vispirms viņiem bija jānovāc no korpusa neskaitāmās putnu ligzdas un jānokasa 130 tonnu rūsas. 1934.gada 26.septembrī aptuveni 200 000 cilvēku spītēja lietum, lai redzētu, kā ūdenī nolaidīs "Queen Mary" - bijušo "Konstrukciju nr. 534".Salīdzinot ar "Normandie", kuģim bija vecmodīga forma, taču sliktāku hidrodinamiku tas kompensēja ar spēcīgāku motoru. 20.gadsimta 30.gados "Normandie" un "Queen Mary" duelējās par Atlantijas zilo lenti.
Taču jauns pasaules karš luksusa ceļojumiem pielika punktu. Lepnos kuģus pārvērta par karaspēka transportkuģiem. Kad 1945.gadā beidzās Otrais pasaules karš, bija mainījusies gan pasaule, gan ceļojumi pāri Atlantijai. Sagrautā Eiropa daudzējādā ziņā stipri atpalika no Amerikas Savienotajām Valstīm. 1952.gadā amerikāņu laineris "United States" pārveda mājās Atlantijas zilo lenti. Nevienam nebija līdzekļu iesaistīties tālākā cīņā, un sacīkstes okeānā nogrima pagātnē. Kuģus izkonkurēja gaisa satiksme. Kad laineris "United States" 1969.gadā pēdējo reizi iebrauca ostā, amerikāņu lidmašīnu ražotājs "Boeing" tikko bija palaidis gaisā savu pirmo reaktīvo gaisa kuģi. Bija pienācis laiks sacensībām ne vairs okeāna viļņos, bet gan augstu gaisā virs mākoņiem.
