Reklāma
Cēsu pulka skolnieku rota bija Latvijas armijas vienība Brīvības cīņu laikā. Skolnieku rota piedalījās visās Cēsu pulka izcīnītajās kaujās, sākot ar Cēsu kaujām. Bermontiādes laikā rota cīnījās pie Beberbeķiem, vēlāk pie Jumpravmuižas un Katlakalnā, kur krita vairāki rotas karavīri. Vēlāk rota piedalījās kaujās pie Baložu stacijas, Jumpravmuižas, Švarcmuižas, Ķekavas un Kaparāmura. 21. novembrī rota iegāja Jelgavā. Pēc Jelgavas ieņemšanas rotu kopā ar Cēsu kājnieku pulku pārvietoja uz Latgales fronti. 1920. gadā rotā iedalīja arī dažus mobilizētos. Rotas devīze bija - "No zobena saule lēca"; krūšu nozīme - dzintara rombs, uz kura attēlota lecoša saule ar ar stariem un zobens. Pēc Latvijas-Krievijas miera līguma noslēgšanas jaunākos rotas karavīrus demobilizēja izglītības turpināšanai. Cēsu pulkam pārejot uz miera laiku sastāvu 1921. gada 1. aprīlī, rota tika izformēta un karavīri iedalīti citās rotās
1938. gadā pie Cēsu pilsētas valdes nama rotas karavīru piemiņai pēc E. Āboliņa un J. Rozenberga meta uzcēla pieminekli - karavīra figūru ar pūci pie kājām. 1939. gadā pie Valmieras reālskolas atklāja piemiņas plāksni rotas 20 gadu atcerei.
Reklāma
Uzvaras piemineklis Cēsīs pirmo reizi uzbūvēts 1924.gadā kā viena no pirmām Latvijā Brīvības cīņās kritušo piemiņai veltītajām zīmēm. Tā atklāšanā piedalījās Valsts prezidents Jānis Čakste. Pieminekli projektējis arhitekts Pauls Kundziņš. Tas veidots no Allažu sūnakmens. Tā pamatideja: cīņu liesmās aust brīvības saule. Obeliska pamatu greznoja bronzā veidots uzraksts: “No zobena saule lēca”, zemāk gadskaitļi 1919–1920, starp kuriem vairogs ar krustotu zobenu ar smaili uz augšu, zem tā vārdi: “Saviem kritušiem varoņiem”. Virs pamata, stilizēta liesmu motīvu ieskauta, pacēlās regulāra četrstūra kolonna 13,6 metru augstumā, virs tās apzeltīta lode 1 metra diametrā – brīvās Latvijas saules simbols. Pieminekļa kopējais augstums – 17 metri. Padomju vara 1951.gada 25.martā pieminekli uzspridzināja un nojauca. Atjaunoto monumentu atklāja 1998.gada 15.novembrī.
Titulbilde.