Kā ir mainījušās Cēsis.8

Maija parks veidots 19. gadsimtā, kad parku arhitektūrā modē nāca romantiskas pilsdrupas, tāpēc šeit tās uzbūvētas mākslīgi. Parks ir raksturīgs šī veida paraugs ar mākslīgu dīķi, terasēm un apstādījumiem. Parka vecākais nosaukums ir Alekša parks. Par Alekša parku ir ziņas, ka tā augsto liepu rindas stādījis E.Veidenbauma vectēvs Kaspars Veidenbaums, kurš tajā laikā bija Cēsu pilsmuižas dārznieks. Alekša vārdu parks ieguvis 1904. gadā pēc Krievijas kroņmantinieka Alekseja, Krievijas cara Nikolaja II dēla piedzimšanas. Parka rietumu malā kādreiz kuploja veca liepa par kuru stāstīja, ka to stādījis Krievijas cars Pēteris I. Pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma parks pārdēvēts par 15. maija parku. Pēc Otrā pasaules kara parku nosauca par 1. maija parku, bet 20. gadsimta 70. gados par Uzvaras parku. Parkā aplūkojams tēlnieka K.Jansons diplomdarbs „Cīņa ar kentauru”, kas laika gaitā kļuvis par vienu no izteiksmīgākajiem pilsētas simboliem. 2005. gadā Cēsis kļuva par pirmo Latvijas pilsētu, kur parkā savu mājvietu atradis melno gulbju pāris no Lisabonas.

Kopš 13. gadsimta vidus Rožu laukums bijis Cēsu pilsētas centrālais laukums, saukts par Tirgus laukumu. Turpat tuvumā saskaņā ar viduslaiku vācu pilsētas plānojuma principiem atradusies katedrāle un rātsnams. Laukumā atradies arī soda stabs un aka, kuras vietā pašlaik atrodas tā sauktais ķīniešu namiņš. 20. gadsimta sākumā pilsētai vecais tirgus laukums kļuva par šauru, tādēļ to 20. gados pārcēla, bet 1927. gadā nolēma laukumu pārvērst par skvēru pilsētas centrā a ceriņiem, liepām, kastaņām un košuma krūmiem zālājā. Pēc 1936. gada tas tika pārdēvēts par A. Pumpura laukumu, bet kopš 20. gadsimta 40. gadiem tas ir pazīstams kā Rožu laukums.

Cēsu alus darītavas vecā ēka ir tipiska XIX gs. beigu rūpnīcas ēka. Cēsu alus darītava pamatoti tiek dēvēta par vienu no vecākajām Baltijā. Vēstures hronikās pieminēts, ka alus darītava Cēsu pilsmuižā bijusi jau 1590.gadā. Par mūsdienu rūpnīcas dibināšanas laiku uzskata 1878.gadu‚ kad uzcelta vecā alus darītavas ēka‚ no kuras līdz mūsdienām saglabājušies tikai mūri. Virs rūpnīcas ēkas paceļas tornis ar vēja rādītāju. Saglabājušies nostāsti, ka senos laikos pēc vēja virziena un stipruma noteiktas labākās iesala žāvēšanas dienas.