1942
Pec dažām kara veiksmēm berlīnieši ir svētku noskaņojumā. Piepilsētās strādā milzīgas rūpnīcas, kur strādā tūkstoši ievesto austrumu strādnieku. Pilsētas centrā ir daudz krievu un poļu sieviešu, kuras ir nosūtītas par majstrādniecēm pāretikušās ģimenēs. Daudziem ar krievu mājstrādniecēm ir labas atiecības- viņi ēd pie viena galda un rūpējas par viņām ka par savas ģimenes locekļiem..
Veikalos parādās krievu šņabis un ikri, grieķu olīvas, dāņu sviests un dienvidslāvu konservi- no visām okupētajam teritorijām uz Berlīni tiek sūtītas delikateses. Pārtikas veikaliņi Berlīnē tagad ir pec katriem 100 metriem. "Partija ir tik daudz reižu paziņojusi pilsētas iedzīvotājiem sliktas vēstis, tik daudz prasījusi no viņiem, ka būs tikai taisnīgi, ja šoreiz tā izdarīs viņiem kaut ko patīkamu" tā pa radio teica Gebelss. Bet situāciju padara drūmāku tas, ka kritušo saraksti avīzēs aizņem veselas lappuses. Tiesa, patriotisms ir augstā līmenī un daudzi uzskata, ka tūkstoši kritušo ir taisnīga maksa par iespējamo uzvaru.
