Vēsture parasti ir karaļu, prezidentu, karavadoņu vēsture. Bet - kā īsti dzīvo pa vidu vienkāršie cilvēki- tas ir pat interesantāk- kaut kad sataisījos no vecmāmiņas uzzināt kaut ko par viņas jaunību briesmīgajos Staļina laikos- bet šausmu stāstu vietā dabūju dzirdēt par kupliem svārkiem, tango,fokstrotu un RDMV direktora Fūrmaņa kaitināšanu...
Nu un tā- ko elpoja Berlīne šajā laikā...
Kad 1933 gadā pie varas Vācijā nāca Ādolfs Hitlers, Berlīne bija viena no jautrākajām un bohēmiskākajām Eiropas pilsētām.
1933
Janvārī Hitlers kļūst par reihskancleru. Viņš savā atklātajā mersedesā brauca pa Vilhelmštrāsi un apstājas ik pēc dažiem metriem- neskatoties uz to, ka bija auksts laiks , bija savācies milzu pūlis, lai sveiktu jauno valsts galvu. Gēbelss bija parūpējies, lai jaunums parādītos visās avīzēs.
Ebreju baņķiera sieva frau Lipšuca pievērš uzmanību jaunā kanclera deklaratīvajam tonim, bet atzīmē, ka no komunistiem viņa baidās vairāk kā no Hitlera. Kreisā prese gatavojas slēgšanai- jau pēc dažām dienām būs jāpāriet pagrīdē. Hitlera trieciennnieki ieņem radiostacijas, un drīz visi Berlīnes masu informācijas līdzekļi nokļūst zem stingras cenzūras. Visā pilsētā un visur parādās svastika baltā aplī uz sarkana fona: tā ir uz katra karoga un plakāta, tā spīd tumsā un lien laukā uz katras fasādes: ir grūti kaut ko nofotogrāfēt, lai nacistu emblēmas nebūtu kadrā. Stacijās sāk pulcēties ebreju ģimenes, lai, kamēr vēl nv par vēlu, dotos projām no Vācijas.
1936
Berlīnieši gandrīz pilnīgi visi ir iemīlējušies savā līderī un valstī atkal atveras kara rūpnīcas, bezdarbnieku kļūst daudz mazāk.
Visās malās veselīga dzīvesveida un sporta propaganda, pilsētā gandrīz katru dienu notiek sacensības, parādes, demonstrācijas un lāpu gājieni.
Gaisā redzamas pašas mūsdienīgākās Luftvaffes lidmašīnas un pilsētnieki tās lepni pavada ar skatieniem. Pirms olimpiādes Berlīne ir pilna ar ārzemju viesiem, vācu žurnālisti Berlīni lepni sauc par "pasaules galvaspilsētu"
Aprīļa sākumā tiek atklātas Olimpiskās spēles: tās notiek jaunā, milzīgā stadionā, kurš ir izmaksājis gandrīz 100 miljonus marku
1938
kara rūpnīcas sāk izlaist pa 500 bumbvedējiem un iznīcinātājiem mēnesi. Šīs lidmašīnas talu pārspēj visus ASV un Eiropas aviorūpniecības sasniegumus.
Ar katru dienu Berlīnes apkārtnē parādās arvien vairāk kazarmu, Gandrīz katrā berlīniešu ģimenē, vakarā, sēžoties pie galda, trūkst tēva vai dēla- visi vīrieši tiek iesaukti uz kaujas mācībām.
Viens no Hitlera tuvākajiem cīņubiedriem- Gērings- apgalvo, ka "sviestam jādod priekšroka lielgabaliem", tāpēc laboratorijās pilnā sparā tiek izstrādāti pārtikas erzaci. Valdība dara visu, lai valsts kļūtu ekonomiski neatkarīga. Gebelss nemitigi presei uzspiež tēmu par čehu un padomju draudiem.
Patiesībā jau Hitlers vāciešu labā izdarība ļoti daudz labu darbu. Visi, kas pabijuši Vācijā bauda to ceļu lielisko infrastuktūru - ko izveidoja Hitlers, lai ātri pārvestu karaspēku no vienas pilsētas uz otru, auto WW tika radīts ar domu, lai katram vidussmēra vācietim būtu pieejams auto, Hitleram bija svarīgi, lai vācieši spētu arī reizi gadā aizbraukt tālākā ceļojumā. Viņu pazudināja smacējošais naids pret ebrejiem un pārlieku lielās ambīcijas par vienotu Eiropu viņa vadībā.
Hitlers mīlēja savu valsti tāpāt kā mūsu politiķi nemīl savējo
20. vācieši un krievi vispār nav salīdzināmi - kā dien pret nakti. Lūk, kā izturējās vācieši pret ievestajiem "vergiem", bet kā izturējās krievi gan iekarotajās zemēs, gan pret izsūtītajiem pašu zemē? Tas par ar karavīriem - kā izturējās utainie un kā vācu karavīri pret vietējiem iedzīvotājiem. Par to katrs otrais vectēvs var pastāstīt.
16. Tāpat kā turpat 3 gadus aplenktajā Ļeņingradā - cilvēki ēda viens otru, bet elite tikai delikateses un pagrīdes "biznesmeņi" kruķīja miljonus. Kara aizkulises ir vēl šokējošākas par pašu karu.
Hitler mīlēja savu valsti
Un mūsu valstī arī toreiz bija izaugsme Hitlera laikā, Ulmaņu laikos lauksaimniecība utt.
Tagad sēž un neko nedara tā politika. Tikai ņem mūsu naudas nost, baro visādus slimos kas atrodas cietumos. Visādi pedofīļi, slepkavas.
Karš nekad un nekur nav bijis nekāda bērnu spēlīte,tā ir ELLE viss tiešākajā nozīmē!Faktors- Karā nav ne ļauno, ne labo,ir TIKAI upuri! ........ Raksts vienkārši super!++
Neviens vācietis jau negaidīja krievus. Vienkārši parastajiem ļautiņiem gribējās, lai ātrāk beidzas karš. To, kas būs, kad krievi ienāks Berlīnē, par to neviens nevarēja pat iedomāties.
Viss sliktais ir atkal nekrietni žīdu meli, nekur nav bijis tik labi, kā trešajā reihā!!
Ja runājam par pārtikas erzaciem, tad tagad ar tiem pilni veikali kā Hitlera laikos.
paga, runa taču bija par "dzīvi Hitlera laikā"! tad kāpēc iet runa par dzīvi kara laikā?
rakstā aprakstītais stāvokli ir pilnīgi vienāds visās valstīs. esmu lasijis daudz Latviešu aprakstu par šo laiku un varu galvot - Latvijā un citur bija tieši tāpat.
Savulaik lasīju jaunu berlīniešu atmiņas par kara pēdējiem mēnešiem. Visi bija kļuvuši seksuāli ļoti aktīvi, jo nedomāja, ka izdzīvos un mīlējās, cik varēja.
Karā jau gadās visādi. Iesaku palasīt par Austrumberlīnes blokādi, ko veica krievi MIERA laikā. Kas nu uz Ādolfu attiecas... Sataisīja jau visādas nejaucības gan, bet tomēr bija izcils valstsvīrs savā ziņā. Par to karu.... Te nu var Suvorovu palasīt, ir tāds krievu vēsturnieks. Protams, TRUST NO ONE, bet tur pietiekami daudz pārbaudāmu faktu, lai saprastu, ka uzbrukums Krievijai bija savā ziņā piespiedu pasākums.
`Berlīnes iedzīvotāji saņem pārtikas kartītes: katram pienākas 1 kg gaļas un 200 gr margarīna mēnesī.`
`Ikmēneša pārtikas deva berlīniešiem ir 400 gr gaļas, 500 gr graudu un 200 gr maizes.`
Kaut kādi aizdomīgi tie cipari. Pirmais vēl tā, bet 200 grami maizes mēnesī? Ļeņingradas blokādes norma bija pārsimt grami maizes dienā, uz mēnesi tas ir vispār nekas.
Un kaut kāda tomēr stipri pagreiza tā nacistu saimniekošana ir bijusi, ja reiz pārtikas kartītes ieviesās JAU 1941. gadā...
Labāk dzīvotu Staļina laikos, nekā dzīvotu Trešajā Reihā. Vienīgā lieta kur Hitleru es atbalstu ir tā ka jaunatne ir jāmudina sportot, un skolā jāmāca ka nesportot ir tizli bet sportot ir forši un stilīgi. Bet nedrīkst aizmirst to ka PSRS arī mācīja to ka sportot tas ir kruti. Pat plakāti tika veidoti lai mudinātu cilvēkus sportot.
P.S. Par rakstu +. Ļoti interesants.
